Populārākie parketa veidi - Grīdas Meistars

Šobrīd koka grīdu piedāvājums ir ļoti plašs, neskaitāmas reklāmas googlē un sociālajās platformās aicina iegādāties īstu parketu par labāko cenu. Tiek pieminēti skaisti nosaukumi – ‘’shevrons’’, ‘’heringborns’’, industriālais parkets, divslāņu, trīsslānu, masīvais u.t.t. Liels akcents tiek likts uz to, ka konkrētais parketa veids ir ekoloģiski dabīgs, nekaitīgs, noturīgs, kvalitatīvs, viegli un ātri ieklājams un kalpos ilgi. Ja tiek piedāvāts kāds konkrēts parketa veids, tad tiek izcelti visi viņa plusi un labās īpašības, ražotāja garantijas, pieredze ražošanā. Vēl nereti tiek pieminēti pārklājuma veidi un visādi sertifikāti, kuriem noteikti vajadzētu kliedēt visas šaubas par to, ka konkrētais parketa veids ir īstais un vienīgais, kuru iegādāties. Taču “cilvēkam parastajam”, kurš ikdienā nav saistīts ar koka grīdām un tādas iegādājas pirmo reizi, nekas cits jau neatliek, kā uzticēties pārdevējam, kuram pieredzes un zināšanu neapšaubāmi ir vairāk. Taču, pirms izdarīt savu izvēli par labu kādam no parketa veidiem, būtu svarīgi zināt dažas galvenās atšķirības, plusus un mīnusus kā arī dažus ieteikumus no meistariem. Tad nu šoreiz apskatīsim populārākos parketa veidus.

TRISSLĀŅU PARKETS.

Šis, visdrīzāk, ir populārākais parketa veids Latvijā. Pieejams visos būvniecības lielveikalos un lielākajā daļā specializēto grīdas segumu veikalos, desmitiem ražotāju un vēl lielāks skaits, kur ražotājs nav inentificējams ( jo parkets ir iepakots baltās pakās ar nelielu uzlīmi, ka ražots Eiropas Savienībā ). Šis parketa veids tiek ražots ar “click” savienojuma sistēmu ( retos izņēmumos ar spundi ) un ir pieejams cenu diapazonā no 15 līdz 150 eiro/m2.

Trisslāņu parkets ( kurš nereti tiek dēvēts arī par “Tarketu” , parketa dēli inženierparketu un vēl dažādos veidos ), kā jau var noprast no nosaukuma, tiek veidots no trīs slāņiem. Katrs no tiem veic savu, ļoti svarīgu funkciju. Apakšējā kārta parasti ir veidota no plāna finiera. Šī kārta satur kopā vidējo slāni, veic dēļa stabilizēšanu un tieši šī kārta notur grīdu, ja trīsslāņu parkets tiek līmēts pie pamatnes. Vidējā kārta visbiežāk ir veidota no priedes vai egles koksnes nelieliem dēlīšiem, perpendikulāri apakšējam un augšējam slānim. Būtībā šī kārta kompensē visas koksnes svārstības klimata ietekmē un neļauj deformēties virsējam slānim. Un pati redzamākā, virsējā kārta tiek veidota no cēlkoka slāņa. Šī kārta arī ir tā, kas veidos grīdas izskatu, pa kuru ikdienā tiks staigāts un kura vislielākajā mērā nosaka trīsslāņu parketa cenu.

Visizplatītākie ir divu veidu cēlkoka jeb virsējie slāņi, trīsjoslu jeb parketa raksts un vienjoslu jeb dēļa rakstā. Budžeta variantā noteikti būs parketa raksts kur uz katra trīsslāņu parketa dēļa trijās joslās būs nelieli parketa dēlīši, lētākajos variantos raibi dēļļīši ar zariem, dārgākajos-atlasīti bezzaru parketa dēļi. Vienjoslu dēļu variantā cena veidojas līdzīgi, jo platāks un skaistāk atlasīts dēlis, jo augstāka cena, taču vienjoslu varianti parasti maksā sākot no 40 eiro/m2 , bet platāki veidi noteikti izmaksās sākot no 60 eiro/m2.

Kādi tad ir trīsslāņu parketa plusi. Noteikti ļoti plašas izvēles iespējas, jebkuram budžetam un velmēm. Jo īpaši vienjoslu dēļus ir iespējams iegādāties dažādos platumos un veidos, ar zariem un bez, ar V veida gropēm , ar padziļinātu koka struktūru un pilnīgi gludus, rūpnieciski tonētus, eļļotus vai lakotus, ar oša, ozola, riekstkoka vai vēl eksotiskāka koka virsējo slāni. Tā kā lielākoties trīsslāņu parkets ir ar “click” savienojumu, tad parketa ieklāšana ir salīdzinoši ātra un lēta, kā arī, uzreiz pēc grīdas ieklāšanas to var sākt izmantot. Te gan jāpiemin, ka mēs tomēr iesakam arī trīsslāņu parketu labāk līmēt pie pamatnes, jo īpaši uz apsildāmām grīdām. Kad vienjoslu parketa dēļi būs ieklāti, pat speciālists redzot grīdu nespēs noteikt, vai tas ir trisslāņu vai divslāņu parkets. Taču, ja pamatne nav īpaši līdzena, vai, piemēram, uz grīdas ir flīzes, bet jūs vēlaties ieklāt parketu, tad trisslāņu parkets “peldošajā” ieklāšanas veidā būs pareiza izvēle. Vēl “peldošās” ieklāšanas priekšrocība ir tā, ka parketu, nepieciešamības gadījumā var viegli demontēt un, piemēram, nomainīt kādu atsevišķu parketa dēli.

Ja runājam par mīnusiem, tad tie, lielākoties ir trīsjoslu izpildījumā. Parasti, izvēloties parketi, cilvēks redz tikai paraugu, vai 3-4 kopā saliktus dēļus, kas pie laba apgaismojuma izskatās dziezgan skaisti. Taču, uz grīdas, ieklājot parketu neizbēgami veidojas savienojumi starp parketa dēļu vertikālajām malām, kurās parketa raksts vairs nesakrīt. Tāpat, skatoties pret gaismu, dēļu savienojumi ir redzami, ar laiku tie mēdz nedaudz piebriest, vai pavērties vaļā, paliek melni, praktiski neiztīrāmi un nevisai glīti. Un te mēs nerunājam par lētajiem parketa veidiem baltās pakās bez ražotāja atpazīšanas iespējām, jo šiem parketiem ļoti bieži augstumi starp dēļiem ir jūtami atšķirīgi. Tāpat, liela daļa trūkumu rodas dēļ “peldošās” ieklāšanas. Grīda krakšķ, kustas, mēdz salūzt “click” savienojums u.t.t., no šiem mīnusiem tad arī var izvairīties, pielīmējot trīsslāņu parketu pie pamatnes.

Izvēloties trīsslāņu parketu, ļoti svarīgi būtu pievērst uzmanību virsējās kārtas biezumam. Ja tas ir virs 3 mm, ražotājs ( vai pārdevējs ) to noteikti izcels kā plusu, savukārt, ja zem 2,5mm, tad visdrīzāk noklusēs par virsējās kārtas biezumu. Kvalitatīvi ražotam parketam varbūt arī 1,5 mm bieza virsējā kārta nebūtu nekas traks, taču jāņem vērā, ka šādu koka grīdu varēs paārslīpēt 1-2 reizes un ļoti iespējāms, ka kādus dziļākus skrāpējumus vai švīkas nemaz nevarēs izņemt. Savukārt, ne visai kvalitatīvam parketam plāna virskārta var radīt diezgan daudz problēmu- virsējā kārta mēdz atlīmēties un deformēties. Esam pat redzējuši gadījumus, kad plānā virskārta vienkārši salūzt.

DIVSLĀŅU PARKTS

Šobrīd šis parketa dēļu veids ir ļoti populārs veidojot mājokļa interjēru, ja svarīga ir ne tikai lētākā cena, bet arī izskats un kvalitāte. Kā jau var noprast no nosaukuma, tas ir veidots no diviem slāņiem, apakšējās un augšējās kārta. Apakšējo slāni parasti veido mitrumizturīgs saplāksnis no viena gabala vai arī sazāģēts šaurās vertikālās strēmelēs. Ir arī ražotāji, kas piedāvā divslāņu parketu, kura apakšējais slānis ir veidots no ozola vai priedes. Virsējā kārta lielākoties tiek veidota no 3-4 mm biezas cēlkoka kārtas. Divslāņu parketa dēļu izmēri ir ļoti dažādi, sākot ar pavisam nelieliem dēlīšiem, kurus var ieklāt gan taisnā rakstā, gan arī skujiņā un beidzot ar ļoti platiem un gariem dēļiem. Cenu diapazons nedaudz mazāks kā trīsslāņu parketam, no 30 līdz 100 eiro/m2

Būtībā divslāņu parketu varētu iedalīt divos veidos – mazie parketa dēlīši un lielie parketa dēļi. Mazie parketa dēlīši visbiežāk tiek izmantoti, lai veidotu “skujiņas” jeb “herringbone” rakstu, vai arī šobrīd tik populāro “chevron” jeb “franču skujiņas” rakstu, kurš ir diezgan sarežģīts gan no ražošanas, gan ieklāšanas viedokļa un salīdzinoši arī dārgāks. Dēlīšu izmērus ražotāji piedāvā visdažādākos, bet parketa biezums parasti ir no 10 līdz 20 mm ( virsējās kārtas biezums no 1,5 līdz 6 mm ). Divslāņu parketa biezumam liela nozīme ir tikai tad, ja ir apsildāmā grīda ( jo plānāks parkets, jo labāka siltumvadāmība ), citos gadījumos tam nebūs liela atšķirība, ja nu vienīgi ir nepieciešams panākt parketa grīdas augstumu vienādu ar kādu citu grīdas segumu citās telpās. Lielie divslāņu parketa dēļi veidos skaistu dēļu grīdas rakstu un tie ir pieejami dažādos platumos ( parasti no 100 līdz 300 mm ) un garumos ( no 1000 – 3000 mm ).

Lielākie divslāņu parketa plusi - ka šis parketa veids ir ļoti noturīgs pret klimatiskajām izmaiņām un daudz mazāk pakļauts iespējai deformēties pārāk mitrā vai sausā laikā. Tāpat, izvēloties divslāņu parketu ir ļoti plašas iespējas pašiem veidot vēlamo grīdu. Dēļi var būt ar un bez zariem, ar birstētu virsmu dažādos dziļumos, ar un bez V veida gropēm, rupnieciski tonēti un apstrādāti ar laku vai eļļu. Daži ražotāji arī piedāvādā dažādus interesantus un nestndarta apstrādes veidus. Tāpat divslāņu parketu ir iespējams iegādāties rūpnieciski slīpētu, bet bez gala apstrādes, kuru tad veic meistars pēc parketa ieklāšanas. Šis variants ir ļoti noderīgs, kad ir nepieciešams veidot vienādu toni, piemēram grīdai ar kāpnēm, durvīm vai citām koka virsmām.

Mīnusi ir salīdzinoši maz, ja divslāņu parkets ir kvalitatīvi ražots. Lai gan noteikti jāpiemin parketa ieklāšana, divslāņu parkets lielākoties tiek ražots ar spundēm un tas ir obligāti jālīmē pie pamatnes kurai, savukārt ir jābūt taisnai un gludaj. Savā darba praksē esam saskārušies ar situācijām, kad atsevišķiem divslāņu parketa dēlīšiem mēdz atlīmēties virsējā kārta, vai arī ir izmantots nekvalitatīvs finieris, kurš ekspluatācijas laikā sāk atslāņoties, taču tie ir ļoti reti gadījumi. Divslāņu parketam ir diezgan grūti nomainīt atsevišķus dēļus grīdā. Tāpat jāņem vērā, ka pat rūpnieciski gatavos parketa veidus būtu ieteicams pēc ieklāšanas apstrādāt ar papildus eļļas vai lakas kārtu, kas rada papildus izmaksas. Tāpat arī jāatceras, ka agri vai vēlu jebkura koka grīda nolietojas un lai to atjaunotu, būs jāveic grīdas slīpēšana. Parasti gan pārdevēji izstāsta, cik reizes var pārslīpēt divslāņu parketa grīdu ( nedaudz pārspīlējot skaitu) , taču noklusē, ka pēc slīpēšanas visdrīzāk V veida gropītes vairs nebūs tik simetriskas un skaistas, birstējuma efekts noteikti izzudīs pavisam bet “rustik” veidam ar lieliem zariem šīs zaru vietas var sagādāt papildus raizes, piemēram atdaloties no apakšējās kārtas.

MASĪVKOKA PARKETS

Masīvkoka parkets, mūsuprāt, ir tāda klasiska vērtībā, ar ļoti senu vēsturi un tradīcijām kuru, mūsdienās ir izkonkurējuši citi parketa veidi. Un tomēr tas joprojām pastāv un visdrīzāk arī pēc 100 gadiem būs pieejams kā nedaudz antīka, bet ļoti ekskluzīva lieta. No vienas puses masīvkoka parketa kvalitāte mūsdienās ir ļoti uzlabota, bet no otras, tas ir palicis tas pats vecajs koka dēlītis, kāds bija arī pirms 100 gadiem. Arī masīvkoka parketu var iedalīt divās daļās- mazie dēlīši un lielie parketa dēļi. Vispopulārākais ir ozola un oša parkets, pēdējais gan kļūst arvien grūtāk pieejams. Cenu amplitūde svārstās no 30 līdz 80 eiro/m2 atkarībā no dēlīšu selektējuma un izmēriem. Dēļi ir veidoti no viengabala koka, ar spundēm un biezumā no 14 līdz 22 mm. Klasisko parketa dēlīšu platumi ir no 40 līdz 100 mm bet garumi no 300 līdz 800 mm. Lielie parketa dēļi parasti ir sākot no 100 mm platuma un ar dažādiem garumiem. Masīvkoka parketu ir iespējams iegādāties gan klasiskā variantā, kur dēļi pēc to ieklāšanas ir jāslīpē un jāapstrādā, gan arī kā gatavu grīdu, kur parketa bēļi jau būs rūpnieciski slīpēti un apstrādāti.

Pie masīvkoka parketa plusiem noteikti ir jāpiemin atjaunošanas iespējas, šos dēļus ir iespējams slīpēt desmitiem reižu, ne velti šo parketa veidu joprojām izmanto vairumā sabiedrisko ēku ar lielu noslogojumu ( kultūras nami, skolas u.t.t. ). Tāpat, kvalitatīvi ieklāts masīvkoka parkets ir diezgan noturīgs dažādās situācijās, piemēram, ja notiek kāda ūdens noplūde un grīda tiek nopludināta ar ūdeni, visdrīzāk, to varēs pārslīpēt un atjaunot bez dēļu nomaiņas.

Diemžēl masīvkoka parketam ir arī diezgan daudz trūkumu un mīnusu. Galvenie no tiem- masīvkoks ļoti reaģē uz klimatiskajām izmaiņām, koks nedaudz izplešas un saraujas, tāpēc, nereti atkarībā no sezonas parketa grīdā parādās un izzūd nelielas spraugas. Ir arī gadījumi, kad piebriestot dēlīšiem tie tiek atrauti no pamatnes, tad šādu defektu novēršana ir diezgan dārgs un laikietilpīgs process. Tāpat arī masīvkoka ieklāšana ir salīdzinoši dārga vislabāk to ir ieklāt uz saplākšņa pamatnes, bet ja to dara uz betona, ir jāizmanto speciāla grunts un līme, javukārt uz apsildāmas grīdas masīvkoka parketu noteikti nevajadzētu ieklāt.