Parketa grīda viesu mājā “Mednieki”, 1. daļa

Katru gadu grīdas segumu tirgū parādas vairāki jauni materiāli, daži no tiem pamazām iekaro tirgu, daži tiek atzīti par nevisai populāriem un pamazām pazūd, taču ir kāds grīdas segumu veids, kas savu aktualitāti saglabā caur gadsimtiem un šis materiāls, kas savā būtībā nav mainījies jau vairākus simtus gadu un, mūsuprāt, būs iecienīts arī pēc nākamajiem simts gadiem, ir klasiskais masīvkoka parkets. Ne velti, tieši parketa rakstu visbiežāk mēģina kopēt gan lamināta, gan linoleja ražotāji, taču īsta parketa grīda vienmēr būs vērtība, kas sastādīs konkurenci jebkuram jaunajam grīdas segumu materiālam.

m1

Šoreiz apskatīsim masīvkoka parketa ieklāšanu, kuru Grīdasmeistars veica Valkas rajona viesu namā “Mednieki” . Taču vispirms gribētos nedaudz pastāstīt par pašu viesu namu. Tā ir unikāla koka ēka, kas celta 1870 gadā, atrodas gleznaina ezara krastā un savulaik ir bijusi kā barona fon Vulfa medību pils. Lai gan ēkas sakopšanā pašreizējie viesu nama īpašnieki ir ieguldījuši ne mazums laika un līdzekļu, tomēr daudzas lietas, kā piemēram kāpnes uz otro stāvu, vai pirmā stāva flīzes, ir saglabājušās no ēkas pašiem sākumiem.

m3

Taču jau tālajā 1870 gadā barona medību pils nebija iedomājama bez kārtīgas koka grīdas. Ēkas otrajā stāvā grīda ir veidota no dēļiem, bet pirmajā, dažās telpās vēl ir saglabājies vecais parkets. Galvenais uzdevums, kas tika uzstādīts Grīdasmeistaram, bija saglabāt maksimāli līdzīga jaunā parketa izskatu ar veco grīdu.

m4

Te gan jāpiezīmē, ka vecais parkets ir bijis ražots no lapegles koka un diemžēl pašreiz parketa ražotāji parketu no šādas koksnes nevarēja piedāvāt. Otra īpatnība bija diez gan lielie parketa dēlīšu izmēri, mūsdienās jau 500x70mm tiek uzkatīts par gana lielu izmēru, taču tajos laikos tika izmantots 800x100mm liels parkets. Tad nu pats tuvākais, ko mēs spējām sagādāt bija ozola “natur” parkets ar izmēru 600x100mm.

m5

Parketa ieklāšana tika veikta uz iepriekš sagatavotas betona grīdas (uz betona tika pieskrūvēts 18mm biezs finieris). Arī parketa ieklāšanas raksts tika saglabāts autentisks citām telpām, kur vēl ir saglabājies vecais parkets, proti “skujiņā” ar taisnu dēļu bordi gar telpas malām. Lai cik tas neliktos dīvaini, taču parketa raksts “skujiņā” ir bijis populārs gan senajās pilīs, gan Padomju laika celtnēs un arī mūsdienās. Parketa ieklāšanai nav nepieciešami pārāk daudz papildus materiāli un instrumenti – pie koka pamatnes mēs parketu parasti līmējam ar spirta bāzes līmi un pienaglojam ar parastām nagliņām, lai arī cik labi nebūtu modernie naglu iedzinēji kas darbojas ar gaisu, ar rokām un visparastāko āmuru vienmēr būs naglot parketu vislabāk, jo tikai tad meistars var izjust, cik dziļi ir iegājusi nagla, vai tā ir pietiekami pievilkusi dēlīti, jeb arī tieši otrādāk, vai nav pārāk dziļi iedzīta.

m6

Principā jau parketa ieklāšana “skujiņā” nav īpaši sarežģīta, svarīgi ir precīzi nomērīt telpas vidu un novilkt diegu, vai taisnu līniju. Pašam parketam obligāti ir jābūt “labajam” un “kreisajam”, tas nozīmē, ka pusei dēlīšu gropītei ir jābūt labās puses dēļa īsajā malā, bet otrai pusei – kreisajā. Taču ar pirmās līnijas ieklāšanu nekad nevajag steigties, jo no tā, cik labi tiek ieklāta pirmā līnija, būs atkarīga arī visa pārējā parketa ieklāšana.

m7

Ar nākamajām rindām jau ir nedaudz vienkāršāk, parketu var ieklāt uz abām pusēm no pirmās līnijas. Te galvenais ir nesajaukt dēlīšus, tikai jāsmērē līme un jāpienaglo parkets. Tāpēc tik liela izmēra dēlīšu ieklāšana neprasa īpaši daudz laika, aptuveni 50 m2 lielās telpas vidus daļa tika ieklāta dažās stundās. Taču pats sarežģītākais vēl bija tikai priekšā. Ja parketa ieklāšana tiek veikta “skujiņā”, visvairāk laika prasa tieši malu piezāģēšana (nereti tas aizņem vairāk laika, nekā visas telpas vidus daļas ieklāšana). Šoreiz, pateicoties bordei gar malām, piezāģēšanas process mums tika nedaudz atvieglots.

m8

Jau sākotnēji tika izlemts, ka bordes lielums gar malām būs 40 cm (pa perimetru tiks ieklāts vesals parketa dēlis kura platums ir 10 mm un tad gareniski pusīte no parketa dēļa, tātad vēl 30 mm ). Starpcitu, šādā veidā arī tika panākts salīdzinoši mazs atgriezumu procents, jo bordei tika izmantots viens parketa dēlīts, kuru pārzāģējām uz pusēm. Bet par pašu bordes piezāģēšanu un parketa slīpēšanu un lakošanu mēs pastāstīsim otrajā daļā.

www.Grīdasmeistars.lv

Atvainojiet, šai ziņai komentēšana ir liegta.