Ja jaunā grīda būs no koka !

Koka grīdas ir vienas no visklasiskākajām grīdām, kuras ir pazīstamas jau kopš seniem laikiem un saglabājušas savu aktualitāti arī līdz šim brīdim. Neviens cits grīdas segums nav un nez vai arī kādreiz būs tik populārs un spēs saglabāt savu sākotnējo izskatu cauri gadsimtiem. Ne velti lielākā daļa lamināta veidu imitē tieši koku, arī starp linoleja segumiem koka imitācija ir diezgan izplatīta un cilvēki bieži vien izvēlas šos materiālus tieši dēļ šīm vizuālajām īpašībām. Taču koksnei piemīt dažas dabiskas īpašības, kuras citi materiāli nekad nespēs sniegt.

Koksnes līdzsvara mitrums.
Mitrums, uz kuru tiecas žūstoša koksne, izturot to vidē ar nemainīgiem parametriem, sauc par koksnes līdzsvara mitrumu. Ko tas nozīmē? Ja telpā būs pārāk liels mitruma daudzums, koka grīda lieko mitrumu uzņems sevī, bet ja gaiss kļūs pārlieku sauss, koksne „atdos” mitrumu, tādejādi koka grīda telpā regulēs mitrumu un radīs labvēlīgu mikroklimatu. Tā ir viena no galvenajām koka grīdas īpašībām, kas padara šo grīdu par īpaši labvēlīgu cilvēkam.
Daudzveidīgās iespējas
Pareizi un kvalitatīvi ieklājot koka grīdu, tās kalpošanas laiks var sasniegt pat 100 gadus, tāpēc koka grīda bieži tiek dēvēta par „mūžīgu”. Ja grīda tiek pareizi ekspluatēta un kopta, tad tās pārslīpēšana būs jāveic reizi 10-15 gados, bet slīpēt to var līdz pat 5-7 reizēm. Tradicionāli ir zināmi vairāki koka grīdas apstrādes pamatveidi:
lakošana – der visām grīdām,
noklāšana ar eļļu – cietākas vai cietas koksnes grīdai,
vaskošana – jebkuras koksnes virsmai pat kāpnēm,
apstrādāšana ar sārmu – mīkstas koksnes grīdai.
Grīdas izturības ilgums būs atkarīgs no izvēlētā klāšanas veida un apkopes. Par katru no šiem veidiem mēs pastāstīsim nedaudz sīkāk citreiz, taču kopumā tie ļauj jebkuru koka grīdu izveidot tieši tādu, kā jūs vēlaties.
Vispārējā informācija par ieklāšanu
Pirms parketa vai dēļu ieklāšanas, sienas tiek sagatavotas līdz krāsošanai vai tapešu līmēšanai. Šos darbus veic, kad ir pabeigti grīdas seguma darbi. Krāsojot sienas, grīda obligāti ir jānoklāj ar kartonu, bet nekādā gadījumā ar biezu plēvi, jo tā neļaus grīdai elpot. Pirms parketa vai dēļu ieklāšanas 2-3 diennaktis tos obligāti vajag paturēt tajā telpā, kurā tie tiks klāti, lai koks pierastu pie telpu mitruma un temperatūras. Tādā veidā tiks samazināta varbūtība, ka izžūstot sarausies vai piebriestot uzpūtīsies. Taču slīpēšanu un tai sekojošo apstrādi būtu vēlams uzsākt pēc 7-10 dienām, tas ļaus kokam „nostāvēties”, vietām tas var piebriest vai tieši pretēji-sarukt izveidojot plaisu, kuru pirms lakošanas vai citas apstrādes meistars aizšpaktelēs. Parketa un dēļu grīdu vislabāk ir klāt uz finiera vai OSB, atsevišķos gadījumos ir iespējams klāt uz betona, bet nekādā gadījumā nav vēlams uz grīdas reģipša. Parketam, dēļu grīdai, lamināta segumam ir viena kopīga īpatnība: klājot obligāti ir jāatstāj 10-15 mm atstarpe starp grīdu un sienu, kuru paslēpj zem grīdas līstes. Atstarpe vajadzīga, jo jauna grīda bieži plešas, t.i., “staigā”.
Svarīgi zināt
Visiem betonēšanas, flīzēšanas, sienu ķitēšanas un citiem tā sauktajiem “slapjajiem” darbiem un jebkuriem darbiem tuvu pie parketa vai dēļu ieklāšanas zonas jābūt pabeigtiem. Pēc slapjo darbu veikšanas ir jāpaiet laikam, kas nodrošina mitrumu telpā (kas tiek noteikts ar tam paredzētu ierīci). Telpu relatīvajam mitrumam nav jāpārsniedz 50%, iekšējā temperatūra +15oC.

pgrida1.jpg

Rakstīt komentāru