Jautājumi meistaram

Bieži vien ir kāds jautājums, kas Jūs nomoka, uz kuru jūs vēlaties saņemt atbildi, bet īsti neziniet kam pavaicāt. Jūs dodaties uz specializētajiem veikaliem vai saloniem, bet tur uz vienu un to pašu jautājumu saņemat dažādas atbildes. Jūs labprāt pavaicātu meistaram, bet ne vienmēr ir iespēja viņu satikt, vai uzaicināt uz konsultāciju. Šī sadaļa ir domāta tieši šādām situācijām. Ikdienas darbā mēs saskaramies ar šādiem jautājumiem un bieži vien jau zinām, kas Jūs interesē, vēl pirms Jūs esat pabeiguši jautājuma izklāstu. Bet ja šeit neatrodat atbildi, tad droši sūtat savu jautājumu un mēs pacentīsimies uz to atbildēt. Lai gan jāņem vērā, ka šeit Jūs varēsiet gūt vispārīgu informāciju, katra grīda ir savādāka, katrs materiāls atšķirīgs un katra situācija būtu jāizskata individuāli. Sniegt konsultāciju ar telefona vai interneta starpniecību, neredzot konkrēto grīdu, Jums nespēs neviens meistars.


Kas ir „melnā” grīda?

Par „melno grīdu” sauc to grīdas daļu, kas atrodas starp grīdas nesošajām konstrukcijām un grīdas segumu. „Melnā grīda” var būt gan no monolīta betona, gan no koka latām un finiera. Pārsvarā „melnā” grīda pilda šādas funkcijas:
Izlīdzina pamatni.
Veido cietu, stabilu un taisnu pamatni.
Stiprina nesošās konstrukcijas.

Vai var izmantot PVA līmi parketa montāžai un vai to drīkst atšķaidīt ar ūdeni?

PVA līmi, jo īpaši atšķaidītu ar ūdeni nevar izmantot parketa montāžai! Šī līme par aptuveni 55% sastāv no ūdens, kas var negatīvi ietekmēt parketa dēlīšu kvalitāti. Pēc Eiropas normatīviem parketa līmē uz ūdens bāzes ūdens daudzums nedrīkst būt lielāks par 40%, bet labākajām šāda tipa līmēm ūdens daudzums ir 23-27%. Otrs iemesls-PVA līmes kalpošanas ilgums ir ierobežots (5-8 gadi), jo šīs līmes sastāvā esošie plastifikatori zaudē savu elastību.

Vai uz vecas dēļu grīdas var ieklāt laminātu?

Veca dēļu grīda nav labākā pamatne lamināta ieklāšanai, bet ieklāt var. Tikai jāņem vērā, ka grīdai ir jābūt stabilai (dēļi nedrīkst kustēties) un gludai, šajā gadījumā kā skaņas izolāciju ieteicams izmantot pēc iespējas biezāku materiālu.

www.gridasmeistars.lv

Komentēts: 50-reiz

  1. Labdien,
    Diemžēl neredzot pašu vairogparketu, vai vismaz tā specifikāciju mums ir grūti viennozīmīgi atbildēt. Ja vairogparkets ir gatavots no masīvkoka visā tā biezumā, mēs to neieteiktu ieklāt uz apsildāmās grīdas ( to var darīt, taču ir jāreiķinās ar lielu siltumenerģijas patēriņu un iespējamu parketa deformāciju), turpretī, ja vairogparkets ir ražots no vairākām kārtām (virsējā kārta no’oša, bet vidējā no finiera vai skujukokiem), tad šādu materiālu ieklāt uz apsildāmās grīdas var drošāk. Tāpat šajā gadījumā ir svarīgs parketa biezums ( jo plānāks būs parkets, jo labāka siltumatdeve grīdaj).

    Grīdasmeistars | 13. Oct, 2009 | Reply

  2. Labdien,
    Precizēju par oša vairogparketu – trīsslāņu,biezums 17 mm, 500 x 500 mm, ražo “Bēnes ozoli”. Kādi būtu ieteikumi tā ieklāšanai uz siltās betona grīdas, lai grīda ilgāk un labāk kalpotu.
    Paldies.

    Līna | 14. Oct, 2009 | Reply

  3. Labdien,
    Šādā gadījumā mēs ieteiktu parketu līmēt pie pamatnes izmantojot elastīgo poliuretāna parketa līmi.

    Grīdasmeistars | 20. Oct, 2009 | Reply

  4. Labdien!
    Iesakiet lūdzu,kā man labāk uzlikt flīzes uz osb plāksnēm? Kāda grunts un līme būtu labāka šai gadījumā? Runa ir par grīdas segumu.Paldies

    Rimants | 29. Oct, 2009 | Reply

  5. Labdien!
    Kādus materiālus jūs labāk man ieteiktu,lai uz osb grīdas uzklātu flīzes? Flīzes nepieciešams uzklāt koridora un virtuves zonā.Gribētos zināt,kādu grunti,līmi būtu nepieciešams iegādāties?
    Iepriekš pateicos.

    Rimants | 29. Oct, 2009 | Reply

  6. Labdien,
    Būvmateriālu veikalos ir pieejamas speciālas gruntis ( koka virsmām). Mūsu meistari parasti uz OSB izmanto “Betonkontakt” grunti un “Mira” balto flīžu līmi. Ja ir aizdomas,ka OSB nedaudz kustas/šūpojas, papildus var izmantot armējošo sietu.

    Grīdasmeistars | 1. Nov, 2009 | Reply

  7. Vēlētos uzzināt, kāds būtu labākais melnās grīdas risinājums. Dzīvoklis atrodas mūra mājas 1. stāvā, dzīvoklī nav melnā grīda. Ir tikai viena kārta dēļu, kas balstas uz koka sijām, un apakšā uzreiz pagrabs. Esošā grīda ir novecojusi. Kāds būtu labākais risinājums? Ar ko vislabāk būtu siltināt grīdu un kādu koka grīdu labāk izveidot. Paldies!

    Armands | 10. Nov, 2009 | Reply

  8. Labdien,
    Nav viennozīmīgas atbildes, kādu grīdu izveidot labāk, tas ir jāskatās individuāli. Tieši tāpat ir ar siltināšanu, klasiskais variants būtu lāgas+vate+finieris/OSB un tad grīdas segums.

    Grīdasmeistars | 11. Nov, 2009 | Reply

  9. Labdien!
    Sadaļā par lamināta kopšanu aprakstīts kā saudzēt un kopt laminātu. Gribu pajautāt, vai laminātu iespējams labot? Ja, bīdot mēbeles, lamināts saskrāpēts un vietām samērā dziļi var teikt izdzītas gropes, vai laminātu iespējams labot. Ja iespējams, tad kādā veidā un ar kādiem materiāliem (vaskiem, špakteļiem vai silikoniem…) ieteicams aizstrādāt virspusē un dziļāk bojātās vietas?
    Iepriekš pateicos par padomu.

    Edgars | 14. Nov, 2009 | Reply

  10. Labdien,
    Vislabāk būtu bojātos lamināta dēļus nomainīt, ja lamināts ir ar “klik” sistēmas savienojumiem. Pat ja nav rezervē atstātu lamināta dēļu un tieši tādu laminātu nav iespējams nopirkt, tad grīdu var demontēt līdz bojājuma vietai, bojātos dēļus pārlikt kādā mazāk redzamā vietā ( zem mēbelēm), bet labos dēļus ieklāt redzamajā vietā. Ja lamināta ir izsists robs, to ir iespējams aizšpaktelēt ( ar speciālu špakteļmasu, kura gan laikam nekur mazumtirdzniecībā nav nopērkama), bet garas švīkas izlabot praktiski nav iespējams.

    Grīdasmeistars | 15. Nov, 2009 | Reply

  11. Labdien!
    Vēlētos uzzināt, ko darīt, ja zem esošās dēļu grīdas ir sabērts smilts zemes maisījums pamatu biezumā vismaz metru. Vai ir nepieciešams lauzt augšā grīdu bērt kādu keramzītu, lai siltinātu. Vai arī labāk atstāt esošo, un nav nepieciešams papildus siltināt? Jautājums: Vai esošā konstrukcija nodrošina siltinājumu?
    Paldies

    Armandol | 16. Nov, 2009 | Reply

  12. Labdien,
    To, vai esošā konstrukcija nodrošina siltinājumu, domājams, Jūs jūtat aukstajos ziemas mēnešos 🙂 Jebkurā gadījumā keramzīts vai putaplasts būs krietni labāks siltinājuma materiāls, nekā smiltis.

    Grīdasmeistars | 17. Nov, 2009 | Reply

  13. Esmu uzsacis majas buvniecību. Celtnieki dod visādus padomus. Maja atrodas tada lezena kalna. Pamati virs zemes izbuveti 30cm. Tātad grīda un pirmais stavs sakas no šīs atzīmes. Velos visas gridas no ozolkoka delisiem(tadi man jau sazageti loti daudz) uz betonu bez koka lagam.
    Komentāros iesakat parketu nelīmēt uz betona, bet uzlikt mitruma izturīgo finieri un pēc tam pielīmēt. Vai finieris vienkārši jāuzliek uz betona vai arī tas jāpielīmē vai kā citādi jāpiestiprina?
    Kā veidot melno grīdu. Cik bieza kārta keramzīta un betona nepieciešams pirmā stāva grīdai (bez pagraba)?. Vai melnajai grīdai var iztikt tikai ar keramzītu un armētu betona kārtu(pamati no ārpuses jau siltināti). Var arī izmantot plēvi, ķuru ieklāj katrā telpā? Cik dziļi to ieklāt.

    Alviss Jēkabsons | 22. Nov, 2009 | Reply

  14. Labdien,
    Par to, cik biezai būtu jābūt keramzīta un betona kārtai, šādas atbildes parasti sniedz projekts, tas ir atkarīgs no daudziem aspektiem. Teorētiski, ja pamati ir siltināti, ar hidroizolācijas kārtu, keramzītu un armēto betonu vajadzētu pietikt.
    Par finiera stiprināšanu pie betona, protams,ka tas būtu vai nu jālīmē, vai jāmontē ar skrūvēm un dībeļiem, labākajā gadījumā izmantot abus.

    Grīdasmeistars | 23. Nov, 2009 | Reply

  15. Labdien.Gribu frizētavas telpā ieklāt lamināta segumu.Vai nebūs problēmas rudens,ziemas laikā no mitruma,kas radīsies no ielas apaviem?Vispār kāds būtu risinājums,izņemot flīzes? Paldies!

    arnis | 25. Nov, 2009 | Reply

  16. Labdien,
    Kā viens no variantiem frizētavai, varētu būt linolejs, taču,ja ir vēlēšanās ieklāt laminātu, tad būtu jāizvēlas tiešām ļoti labas kvalitātes materiāls. Rīgā ir neskaitāmi piemēri lielveikalos, viesnīcās un birojos, kur lamināts vairākus gadus kalpo labi un izskatās kā jauns, taču vēl vairāk ir piemēru, kur uz grīdas ir parādijušies defekti jau pirmajā kalpošanas mēnesī 🙂

    Grīdasmeistars | 26. Nov, 2009 | Reply

  17. ka aprekinat,cik nepiecesams caurules uz 1kvm siltajam gridam,gazes apkurei

    dima | 29. Nov, 2009 | Reply

  18. Vai uz siltās grīdas betona varētu ar poliuretāna līmi līmēt līmēto priedes dēļu grīdu? Ja var, tad cik bieziem vajadzētu būt šādiem līmētiem dēļiem?

    Māris | 7. Dec, 2009 | Reply

  19. Labdien,
    Mēs gan neieteiktu uz siltās grīdas līmēt šādus dēļus, bet ja tomēr veidot šādu grīdu, tad, jo plānāki būs dēļi,jo labāk. Latvijā gan nav izplatīti plāni grīdas dēļi, taču citās Eiropas valstīs diezgan plaši tiek pielietoti 9mm un 12 mm biezi masīvkoka dēļi, kurus izmanto arī uz apsildāmām grīdām.

    Grīdasmeistars | 9. Dec, 2009 | Reply

  20. Gribu privātmājā grīdu ieklāt no OSB 22mm biezumā,vai tā būs izturīga un vai varēšu uz OSB līmēt virsū grīdas flīzes!Paldies

    Dainis | 3. Jan, 2010 | Reply

  21. Labdien, 22mm biezs OSB ir pietiekami izturīgs grīdai, Ja ir vēlēšanās ieklāt flīzes uz OSB mēs iesakām divus variantus:
    1. Uz OSB uzklāt kārtu ar pašizlīdzinošo masu ( kura paredzēta koka grīdām) un tad ieklāt flīzes.
    2. Uz OSB pieskrūvēt grīdas regipsi un tad ieklāt flīzes.
    Ja flīzes tiek ieklātas uz OSB “pa taisno”, pastāv diezgan liela varbūtība, ka tās neturēsies un ar laiku atleks.

    Grīdasmeistars | 4. Jan, 2010 | Reply

  22. Vai esošo laminātu (peldošais) ir iespējams izmantot kā pamatgrīdu koka dēļu ieklāšanai?

    Normunds | 6. Jan, 2010 | Reply

  23. Lamināta grīdu noteikti nevar izmantot kā pamatgrīdu, lamināts obligāti būtu jādemontē pirms dēļu ieklāšanas.

    Grīdasmeistars | 7. Jan, 2010 | Reply

  24. Vēlos lauku mājā likt lamināta grīdu.Apakšā ir betons uz kura presētais kartons.Vienā istabā preskartons ir labs,otrā viļņains,iespējams no mitruma.Vai to vajadzētu ņemt nost vai var atstāt un laminātu likt virsū?Ar domu,ka būtu siltāka grīda.Un kādu apakšklājumu labāk izmantot laminātam šajā gadījumā?Paldies.

    Una | 25. Jan, 2010 | Reply

  25. Lasīju,ka lamināts mēdzot būt 5mm,7mm,bet nekad 6mm.Bet veikalos piedāvā 6mm laminātu.Tādā gadījumā,kas tas ir un kāda ir atšķirība šiem mm?Vai tas kaut kā atucaucas uz kvalitāti vai kalpošanu?Paldies.

    Una | 25. Jan, 2010 | Reply

  26. Labdien Una,
    Vispirms par preskartonu, ja tas ir viļnains, tad to jebkurā gadījumā vajadzētu ņemt nost. Apakšklāja izvēle ir atkarīga no tā, cik līdzena ie betona grīda, ja ne īpaši līdzena, mēs ieteiktu izmantot “Izoplati”, tā arī ļoti labi darbojas, kā siltuma izolācija. Ja grīda ir līdzena, var izmantot arī “korķi”. Ja tas ir pirmais stāvs un ir iespējams, ka grīdai piekļūst mitrums, tad noteikti, zem apakšklāja vajadzētu ieklāt plēvi.
    Par lamināta biezumiem, mēs ieteiktu izvēlēties vismaz 7mm biezu. No lamināta biezuma ir atkarīga tā stabilitāte un noturība pret deformācijām, tači biezums noteikti nav galvenais, ir daudz citu lietu, kurām vajadzētu pievērst uzmanību, pirms iegādāties vienu vai otru laminātu.

    Grīdasmeistars | 27. Jan, 2010 | Reply

  27. Vai var lakot 3slāņu parketu ar baltas eļļas pārklājumu? Ar kādu laku? Paldies.

    Maija | 28. Jan, 2010 | Reply

  28. Labdien,
    Ja Jūs vēlaties trīsslāņu parketu pāreļļot vai pārlakot, tas vispirms ir jānoslīpē.

    Grīdasmeistars | 29. Jan, 2010 | Reply

  29. Ar ko divslāņu parkets ir labāks par trīsslāņu uz siltās betona grīdas?
    Vai zem šāda parketa jāliek kāds kartons?
    Ja betons vēl mazliet jālīdzina, vai tomēr lētāk nebūs pielīmēt līmēto priedes dēļu grīdu (~2 cm biezu), kuru pēc tam var pieslīpēt un nolakot?

    Māris | 6. Feb, 2010 | Reply

  30. Galvenā divslāņu parketa priekšrocība uz apsildāmām grīdām ir tā uzbūve un biezums- 10 mm, kas nodrošina labāku siltuma atdevi. 2 cm biezi priedes dēļi noteikti tik labi nelaidīs cauri siltumu. Arī izmaksas ir diezgan nosacīts jēdziens, divslāņu parkets ir pilnībā gatavs ( rūpnieciski noslīpēts un nolakoys), tas ir tikai jāpielīmē, savukārt dēļi vēl būs jāslīpē un jālako, kas rada papildus izmaksas. Arī dēļu ieklāšana uz betona ir krietni sarežģītāka par parketu.

    Grīdasmeistars | 7. Feb, 2010 | Reply

  31. Labdien.
    Situācija sekojoša, ir nodoms mainīt esošo grīdas segumu dzīvokļa dzīvojamajā istabā. Melnā grīda ieklāta uz betona pamta un sastāv no koka lāgām, un neēvelētiem dēļiem virs kura bij uzklāts linolejs. Ir doma noņemt esošo linoleju un uz koka dēļiem klēt OSB, un pēc tam ieklāt laminātu. Jautājums cik biezam būtu jābūt OSB, ar ko OSB stiprināt uz esošās dēļu grīdas, un kā iespējams noteikt ieklājamā lamināta stiprību.

    Didzis | 7. Feb, 2010 | Reply

  32. Piebilde iepriekšējam jautājumam. Kādu izvēlēties materiālu kas paredzēts pirms lamināta ieklāšanas klāt uz virsmas? Šis materiāls tiek tirgots dažādos biezumos.

    Didzis | 7. Feb, 2010 | Reply

  33. Labdien,
    Ja dēļi ir ļoti nelīdzeni, mēs ieteiktu vispirms tis vietām noēvelēt, tad ar skrūvēm vēlreiz pievilkt pie lāgām ( visticamāk, ka laika gaitā tie ir izkustējušies un vietām kustas, radot grīdas čīkstoņu). Ja dēļi ir pietiekami biezi ( nekustas un nečīkst), tad pietiktu ar 10-12 mm biezu OSB, vienīgi mēs ieteiktu izvēlēties spundētās OSB plāksnes, kuras stiprināt ar skrūvēm. Ja tomēr dēļi nedaudz kustas, papildus, OSB var stiprināt ar līmi (Ekopur KP 11) un skrūvēm, šādā gadījumā var sasniegt ideālu rezultātu un ļoti stabilu un izturīgu grīdu.
    Par laminātu- iedalījums pēc klasēm ( 31, 32 u.t.t.) jau ir novecojis, jo , kā jau esam stāstījuši, klases saviem ražojumiem piešķir paši ražotāji, tāpēc nereti ir sastopami ļoti apšaubāmas kvalitātes lamināti ar apšaubāmām nodiluma izturības klasēm. Galvenais kritērijs lamināta izvēlē mūsuprāt ir ražotāja reputācija, nevajadzētu iegādāties nepazīstamu ražotāju laminātu, vai tādu, kas ir iepakots baltās pakās. Tāpat jāņem vērā, ka bez virsējā pārklājuma, laminātam ļoti svarīgi ie savienojumi ( daudziem ražotājiem tie ir ļoti plāni, vai arī ārkārtīgi nepraktiski) un vidējās kārtas ( HDF ) kvalitāte. Viens no labākajiem lamināta savienojumiem neapšaubāmi ir “uniclick”, bet viens no labākajiem laminātiem mūsuprāt ir Quick-step.

    Grīdasmeistars | 9. Feb, 2010 | Reply

  34. Mūsu amatnieks domā, ka gan līme, gan divslāņu parkets varētu slikti reaģēt uz lielām siltās grīdas temp. svārstībām, jo mūsu prombūtnes laikā temp. būs tikai mazliet plusos, bet dzīvojot daudz augstāka temp. Tādēļ viņš iesaka likt trīsslāņu peldošo variantu uz gofrēta kartona. Vai viņam taisnība?

    Māris | 12. Feb, 2010 | Reply

  35. Neatkarīgi no izvēlētā materiāla ( divslāņu vai trīsslāņu parkets vai lamināts), straujas temperatūras maiņas nelabvēlīgi ietekmēs jebkuru no šiem grīdas segumiem. Ja Jūsu prombūtnes laikā ir neliels temperatūras režīms, tad to nebūtu vēlams palielināt strauji, vairāk par 2, 3 grādiem dienā. Ja tiek ieklāts trīsslāņu parkets, arī to uz apsildāmās grīdas mēs iesakām līmēt pie pamatnes, nevis ieklāt kā peldošo. Piemēra pēc Jūs varat nolikt uz grīdas vienu trīsslāņu parketa dēli un ieslēgt uz dažām dienām apkuri, dēlis noteikti savērpsies ( dēļa gali pacelsies uz augšu) apmēram tas pats notiks ar grīdu, ja parketu ieklās kā “peldošo”. Taču divslāņu parketa galvenā priekšrocība ir tā biezums ( 10 mm- apakšā 6 mm finieris un 4 mm cēlkoka kārta), lielākās temperatūras svārstības uzņem finieris, taču viņš daudz mazāk uz tām reaģē nekā koks. Trīsslāņu parketa vidējā kārta pārsvarā ir no koka ( priede vai bērzs) un arī tā biezums ir 15 mm, kas kopumā mazina siltumatdevi.

    Grīdasmeistars | 14. Feb, 2010 | Reply

  36. Labdien!

    Man ir jautājums par Marmoleum click. Vai šo linoleju var klāt uz apsildāmām grīdām (vai korķa kārta netraucē siltumvadībai)? Vai šīs “flīzes” ir jālīmē pie grīdas. Kā veido savienojuma vietas, lai neuzkrājās netīrumi? Vai ir kādi ierobežojumi iegādāties šo segumu nelielos daudzumos?

    Paldies jau iepriekš par atbildi

    Irēna | 15. Feb, 2010 | Reply

  37. Labdien,
    Marmoleum click var ieklāt uz apsildāmām grīdām, siltuma vadāmība šim materiālam ir diezgan laba ( aptuveni tāda pati,kā laminātam). Marmoleum tiek ieklāts kā “peldošais” segums, bet savienojumu vietas ir ļoti precīzas ( atkal ļoti līdzīgi laminātam), tāpēc tajās netīrumi noteikti neuzkrāsies. Daudzumam, kuru var iegādāties uz pasūtījuma būtu jābūt vismaz 10 m2 .

    Grīdasmeistars | 27. Feb, 2010 | Reply

  38. Labdien,
    Man stāv priekšā grīdas remints ar pilnīgu melnās grīdas demontēšanu.
    Dzīvolis atrodas 5 stāvā, starpstāvu pārsegums – betona paneļi. Starpība starp betona paneļiem un grīdas virsmu ir aptuveni 30-35cm. Zem grīdas seguma ir paslēpti būvgruži un sacietējušā betona kaudzes. Pēc būtības veidojot melno grīdu būtu nepieciešams veidot no kieģeliem stabiņus uz kuriem montēt melnās grīdas lāgas. Vai jums bija pieredze izmantot stabiņu vietā regulējamās pēdas (līdzīgas pacelto grīdu konstrukcijas elementiem)lai izvairītos no nepieciešamības mūrēt stabinus un regulēt lāgu augstumu ar starplikām?
    Pēc maniem novērojumiem mūrēšana un regulēšana ar starplikām parasa lieli pacietību, precizitāti un laiku, javas pilnīgais saciecietiešanas laiks, cik es saprotu, ir 28 dienas. Un pat tad nav grantijas ka melnā grīda ne šuposies un ne čīkstēs.

    Vai Latvijā tiek izmantota šada tehnoloģija?
    Ja tiek izmantota tad, kur varētu iegādāties tādas pēdas?

    Paldies jau iepriekš par atbildi!

    Aleksandrs | 28. Feb, 2010 | Reply

  39. Labdien,
    Melnās grīdas ierīkošana ar regulējamām pēdām parasti tiek izmantota industriālos objektos. Šis veids ir salīdzinoši dārgs un atmaksājas tad, ja zem melnās grīdas ir jāierīko daudz komunikāciju ( trubas, vadi u.t.t.). Dzīvoklī, ja ir nepieciešams grīdu pacelt par 30-35 cm, pareizāk būtu izmantot dubulto lāgojumu. Stabiņu mūrēšana parasti tiek praktizēta privātmāju pirmajos stāvos, tad nereti grīdas līmenis ir jāpaceļ pat līdz 1m.

    Grīdasmeistars | 1. Mar, 2010 | Reply

  40. Labdien!
    Vēlamies atjaunot veco dēļu grīdu viesistabā uz kuras ir bieza krāsas kārta,kā mums pareizāk rīkoties ja mēs vēlamies vienkārši dabīgi lakota koka efektu.Platība ir liela.
    Paldies!

    Laura | 22. Mar, 2010 | Reply

  41. Labdien,
    Vienīgais veids, kā atjaunot krāsotu dēļu grīdu, ir to noslīpēt, taču jāņem vērā, ka tas ir diezgan sarežģīts, grūts un dārgs pasākums. No pieredzes varam apgalvot, ka ar rezultātu pēc šādas dēļu slīpēšanas cilvēki ir apmierināti reti. Vispirms jau parasti paši dēļi nav nemaz tik labi un skaisti, lai tie būtu paredzēti lakošanai, otra lieta, ka šķirbas starp dēļiem parasti ir pilnas ar krāsu vai špakteli un tās iztīrīt ir ļoti grūti un trešā lieta, ka parasti šādi dēļi ir pie grīdas nagloti no augšas, tātad paliek diezgan nesmukas naglu vietas,
    Ņemot vērā visu augstāk minēto, mēs ieteiktu vispirms novērtēt dēļu kvalitāti un tikai tad uzsākt to atjaunošanas darbus, iespējams, ka jauna ozolkoka, vai oša dēļu grīda šobrīd izmaksās tikai nedaudz dārgāk, par atjaunotu, vecu priedes vai egles dēļu grīdu.

    Grīdasmeistars | 23. Mar, 2010 | Reply

  42. Laba diena, velejos uzzinat pamatotu variantu… privatmaja,dzivojama istaba, skaiduplate uz lagam + preskartons (krasots) vajag pacelt lidz koridora limenim 4cm, ta tad laminats+izolacija apm.12mm, atliek apm. 25mm ko labak likt? kas labak elpo? siltumizolacija un cena protams. ar cienu, paldies jau ieprieks.

    Andis | 26. Mar, 2010 | Reply

  43. Labdien,
    Diemžēl pacelt grīdas līmeni par 3 cm tikai ar izolācijas materiāliem nez vai izdosies, tāpēc, mūsuprāt, pareizākais risinājums būtu to nedarīt, tātad, atstāt līmeņu starpību starp dzīvojamo istabu un koridori. Ja tomēr ir nepiesiešams vienāds grīdas līmenis, tad kādu no grīdām ( vai nu istabā, vai koridorā nāksies demontēt). Izlīdzināt 3 cm augstumu ar pašizlīdzinošajiem maisījumiem ( uz koka pamatnes) arī nebūs īsti prātīgi.

    Grīdasmeistars | 27. Mar, 2010 | Reply

  44. Sveiki! Vecā centra ēkā 5.stāvā dzīvoklī ar koka sijām ir gadu gaitā vietām ielikusies grīda, materiāls koka dēļi. Ir doma likt pa virsu laminātu, taču gribētu ieliekumu mazināt pirms tam klājot OSB vai finieri. Ko likt zem OSB vai finiera, lai izlīdzinātu ieliekumus, vai var samest kartonus? Un OSB vai finieris, kas labāks?

    Kārlis | 4. Apr, 2010 | Reply

  45. Labdien,
    Ja sijas ir ieliekušās, diezgan grūti būs grīdu iztaisnot ar osb, taču teorētiski to var meiģināt darīt, viens veids ir aizpildīt nelīdzenumus ar preskartonu ( ņem dažādu biezumu preskartonu un ieklāj zem osb vai finiera vairākās kārtās, līdz ir panākts vajadzīgais līmenis ). Otrs veidz ir izlīdzināt esošo grīdu ar smiltīm ( ieklāj plēvi, tad ber virsū sausas smiltis, tās izlīdzina pēc līmeņa un klāj virsū osb vai finieri ). Taču šie risinājumi nebūs ilglaicīgi, jo visticamāk, palielinoties slodzej ( osb+lamināts) sijas turpinās ieliekties.

    Grīdasmeistars | 12. Apr, 2010 | Reply

  46. Labdien!
    Vēlējos uzzināt, pareizo risinājumu…. Veicu dēļa grīdas nomaiņu. Dzīvoklis atrodas 1.stāvā, bez pagraba. Zem dēlēm paliek 7-10cm brīvas vietas līdz pamatnei, kur ir sabērts smilts, izdedži, pelni vismaz 1,5m dziļumā(veca māja 100gadi)… Vai papildus siltināšanai, šo brīvo vietu var aizbērt ar keramzītu vai ievietot vati? Vai netiks pārtraukta ventilēšanās un nesāks pūt dēles(bez šīs brīvās vietas)? Kāds būtu pareizākais risinājums? Nēsam vēl šaj dzīvoklī ziemas apstākļos uzturējušies, tādēl baida vai vecais variants ir pietiekami siltumdrošs. Varbūt pietiek ar to kas jau ir?

    Armands | 19. Apr, 2010 | Reply

  47. Labdien,
    Ja izdedžu kārta tiešām ir 1,5m bieza, tad no siltuma viedokļa ar to noteikti pietiks. Vispareizāk būtu nedaudz patīrīt virsējo kārtu ( aptuveni 20 cm ) un sabērt virsū keramzītu ( atstājot līdz grīdas dēļiem 3-5 cm lielu spraugu ventilācijai ). Tādā veidā veidosies aptuveni 25 cm bieza, jauna siltumizolācijas kārta no keramzīta.

    Grīdasmeistars | 24. Apr, 2010 | Reply

  48. Sveiki!
    Kādas naglas vajadzētu izmantot 45mm bieziem, spundētiem egles grīdas dēļiem? Naglu paredzēts sist ārējās spundes stūrī (tētītī), 45 grādu lenķī. Kāds būtu optimālais dēļu mitrums dzīvojamai telpai?
    Kur šīs naglas varētu iegādāties?

    Andis | 29. Apr, 2010 | Reply

  49. Sveiki!
    Vēlos uzzināt kādu Jūs risinājumu ieteiktu 1.stava grīdai bez pamata? Iepriekš esošās dēles un brusas satrūdējušas gar mājas ārējo sienas perimetru(80cm) nepilnu četru gadu pēc ieprīekšējās nomaiņas.
    Mājai saprotu to ka ir arī bojāta hidroizolācīja, tādēl radās varianti…
    1. izurbt pamatos caurumus, lai notiktu vēdīnāšanās un ierīkotu- izveidotu sekojošu grīdas sastāvu- vate 100, brusas,dēles un lamināts taču nezinu vai tas arī nesatrūdēs, tik ātri?
    2.sabert 10cm biezu keramzīta kārtu, stiegrotu betonu 5cm un tad laminātu, taču nezinu vai grīda nebūs auksta? un tās izbūve nebūs darbietilpīga?
    Vēlos uzzināt kādu risinājumu izvēlēties grīdas izbūvei! kurš būs piemērotākais risinājums, jo dzīvoju “hruščov” tipa dzīvokli?

    ugis | 11. May, 2010 | Reply

  50. Labdien,
    Mūsuprāt ērtākais ( ātrākais, lētākais un arī drošākais ) veids būs otrs, proti betona grīda. Ja satraucaties par to,ka grīda būs auksta, keramzīta vietā var izmantot zilo putoplastu. Papildus gan vajadzētu apstrādāt ar hidroizolācijas mastiku ēkas ārējās sienas daļu.
    Diemžēl variantā ar koka brusēm un vati Jūs nevarēsiet nodrošināt grīdas ventilāciju ( vates dēļ ), tāpēc, ja tomēr izvēlēsieties variantu ar koka grīdu, mēs ieteiktu vates vietā lietot keramzītu.

    Grīdasmeistars | 16. May, 2010 | Reply

Rakstīt komentāru