Jautājumi meistaram
5. Mar, 2008 Kategorija Jautājumi meistaram
Bieži vien ir kāds jautājums, kas Jūs nomoka, uz kuru jūs vēlaties saņemt atbildi, bet īsti neziniet kam pavaicāt. Jūs dodaties uz specializētajiem veikaliem vai saloniem, bet tur uz vienu un to pašu jautājumu saņemat dažādas atbildes. Jūs labprāt pavaicātu meistaram, bet ne vienmēr ir iespēja viņu satikt, vai uzaicināt uz konsultāciju. Šī sadaļa ir domāta tieši šādām situācijām. Ikdienas darbā mēs saskaramies ar šādiem jautājumiem un bieži vien jau zinām, kas Jūs interesē, vēl pirms Jūs esat pabeiguši jautājuma izklāstu. Bet ja šeit neatrodat atbildi, tad droši sūtat savu jautājumu un mēs pacentīsimies uz to atbildēt. Lai gan jāņem vērā, ka šeit Jūs varēsiet gūt vispārīgu informāciju, katra grīda ir savādāka, katrs materiāls atšķirīgs un katra situācija būtu jāizskata individuāli. Sniegt konsultāciju ar telefona vai interneta starpniecību, neredzot konkrēto grīdu, Jums nespēs neviens meistars.
Kas ir „melnā” grīda?
Par „melno grīdu” sauc to grīdas daļu, kas atrodas starp grīdas nesošajām konstrukcijām un grīdas segumu. „Melnā grīda” var būt gan no monolīta betona, gan no koka latām un finiera. Pārsvarā „melnā” grīda pilda šādas funkcijas:
Izlīdzina pamatni.
Veido cietu, stabilu un taisnu pamatni.
Stiprina nesošās konstrukcijas.
Vai var izmantot PVA līmi parketa montāžai un vai to drīkst atšķaidīt ar ūdeni?
PVA līmi, jo īpaši atšķaidītu ar ūdeni nevar izmantot parketa montāžai! Šī līme par aptuveni 55% sastāv no ūdens, kas var negatīvi ietekmēt parketa dēlīšu kvalitāti. Pēc Eiropas normatīviem parketa līmē uz ūdens bāzes ūdens daudzums nedrīkst būt lielāks par 40%, bet labākajām šāda tipa līmēm ūdens daudzums ir 23-27%. Otrs iemesls-PVA līmes kalpošanas ilgums ir ierobežots (5-8 gadi), jo šīs līmes sastāvā esošie plastifikatori zaudē savu elastību.
Vai uz vecas dēļu grīdas var ieklāt laminātu?
Veca dēļu grīda nav labākā pamatne lamināta ieklāšanai, bet ieklāt var. Tikai jāņem vērā, ka grīdai ir jābūt stabilai (dēļi nedrīkst kustēties) un gludai, šajā gadījumā kā skaņas izolāciju ieteicams izmantot pēc iespējas biezāku materiālu.
Puslapis patiko/сайт понравился - УСПЕХОВ
vytas | 27. Mar, 2008 | Reply
Vai tiek piedāvāts tāds pakalpojums kā lamināta grīdas ieklājuma koriģēšana/labošana, ja tiek secināts, ka tas “šūpojas” vai ir nepareizi ieklāts kādu laiku atpakaļ?
Didzis | 5. Jūn, 2008 | Reply
Lamināta “šūpošanās” parasti ir saistīta ar nelīdzenu “melno” grīdu, ja “šūpošanās” izpaužās, kā sava veida “gaisa pumpa” telpas vidū, tad lamināts visbiežāk ir atdūries sienās.
Mēs varētu Jūsu grīdu apskatīt un sniegt konsultāciju, bet pēctam arī izlabot. Atsūtiet lūdzu savu tel.nummuru uz e-pastu gridasmeistars@inbox.lv un mēs ar Jums noteikti sazināsimies.
Grīdasmeistars | 5. Jūn, 2008 | Reply
Vēlētos uzzināt, kāds būtu labākais melnās grīdas risinājums zem lamināta ieklāšanas, ja dzīvoklis atrodas 5-stāvu ēkas 1. stāvā, kur pagrabā visu laiku ir ūdens. Turklāt dzīvoklis tika pamatīgi nopludināts, līdz ar to vecā dēļu grīda, zem kuras bija akmens stikla vate, sāka pelēt, līdz ar to veco grīdu izņēmām. Zem dēļu grīdas ir paneļi, bet līdz grīdas seguma līmenim ir 10cm. Vai var likt zilo grīdas putuplastu uzreiz uz paneļa? Un kas vēl būtu jāieklāj, lai pēc tam varētu ieklāt laminātu, bet koridora daļā flīzes? Jāņem vērā, ka jaunais grīdas segums nesanāk augstāks par 10cm, jo gan ārdurvis, gan vannasistabas grīda ir 10cm augstumā no paneļa.
Evija | 22. Jūl, 2008 | Reply
Labākais “melnās grīdas” risinājums ir atkarīgs no vairākiem aspektiem, pien. no tā, cik taisni ir paneļi.Teoretiski var izmantot zilo putaplastu,zem tā būtu nepieciešams ierīkot hidroizolāciju vai vismaz ieklāp plēvi,virsū būtu jāliek armatūras siets un apt. 5 cm betona, vienīgi tādā gadījumā nez vai izdotos iekļauties 10cm kopējā augstumā. Lamināta aptuvenais augstums ir 1 cm.Parasti šādos gadījumos melno grīdu ierīko no lāgām un OSB.
Grīdasmeistars | 22. Jūl, 2008 | Reply
Vai uz īpaši izturīgā grīdas ģipškartona var līmēt flīzes, un, ja var, kāda flīžu līme un grunts būtu jāizvēlas?
Jānis | 24. Jūl, 2008 | Reply
Uz grīdas ģipškartona flīzes var līmēt diezgan droši, galvenais, lai ģipškartons būtu labi nostiprināts(lai nekur nešūpojas). Mūsuprāt vislabākās līmes ir “Mira”, ja tiks izmantota šī līme, arī grunti vajadzētu iegādāties no tā paša ražotāja.
Grīdasmeistars | 24. Jūl, 2008 | Reply
Man ir jautājums par betona slāņa biezumu siltajām grīdām ar ūdens cirkulāciju. Esmu dzirdējis ļoti daudz un dažādu atbilžu. Parastā atbilde ir vidēji 6 cm, lai šis betona slānis korekti akumulētu un atdotu siltumu, tikai viens it kā sīkums - 6 cm no putuplasta virsmas vai no caurulīšu virsmas augšējā punkta? Te nu vieni saka no putuplasta, bet citi no caurulītēm. Kā tad īsti ir?
Raimonds | 25. Jūl, 2008 | Reply
Parasti betona slāņa biezumam nevajadzētu būt lielākam par 5cm, tātad pareizi būtu 5cm no caurulīšu virsmas, jeb 6cm no putuplasta. Bet jebkurā gadījumā mēs ieteiktu par šo jautājumu pakonsultēties tieši pie apsildāmās grīdas pārdevēja.
Grīdasmeistars | 25. Jūl, 2008 | Reply
Vai un kā ieteicams ieklāt ozola dēlīšu grīdu, ja “melnā grīda” ir silta un vēl jāizlīdzina (+/- 2cm). Platība gandrīz 100 m2.
Gvido | 6. Sep, 2008 | Reply
Siltā grīda un ozolkoka dēļi ir divas nesavienojamas lietas jo
1.Mēs nekad neiesakām ieklāt uz betona parketu vai masīvkoka dēļus, tiem ir vajadzīga koka pamatne, bet uz siltās grīdas tādu ierīkot nav iespējams.
2.Masīvkoka dēlīšu biezums parasti ir 15-16mm, bet tik biezs materiāls diezgan slikti vadīs siltumu.
2cm ir pārāk lieli nelīdzenumi, mēs Jums ieteiktu izlīdzināt grīdu un ieklāt trīsslāņu vai divslāņu parketu(starpcitu, šo materiālu izmaksas kopā ar ieklāšanu būs krietni zemākas, nekā masīvkoka dēļiem vai parketam)
Grīdasmeistars | 6. Sep, 2008 | Reply
Kādu grīdu ieklāt sabiedriskā vietā ,kur netiek pārvilkti apavi ,kas izslēdz iespēju nodrošināties pret mitrumu??Linolejs nepatīk un flīzes -vēsas:)
IRVINS | 7. Sep, 2008 | Reply
Nu ja netiek pārvilkti apavi, tad kā izpaužas flīžu vēsums?:)
Bet ja nopietni, daudz ir atkarīgs no tā, cik liels noslogojums ir paredzams, kurā stāvā atrodas telpa utt. Viens no piemērotākajiem variantiem būs lamināts (tikai ļoti liela uzmanība ir jāpievērš tam, lai lamināts tiešām būtu labas kvalitātes un paredzēts šādām telpām).
Grīdasmeistars | 7. Sep, 2008 | Reply
Kā pareizi uz OSB jāklāj dēlīšu parkets. Vai ar līmi vienkārši pietiek un vai līmei ir specfika, uz ūdens bāzes vai sintētisko sveķu, vai naglas arī ir jāizmanto?
Jānis | 30. Sep, 2008 | Reply
uz betona siltajām grīdām ar ūdens cirkulāciju nolēmu ieklāt 3-slāņu vairogparketu, pielīmējot to tieši uz betona. Domāts izmantot ūdens bāzes grunti un līmi. Vai tā ir pareizā izvēle? Vai šis gadījums nebūtu tas, kad vajadzētu pielietot Multimol audeklu?
Mareks | 30. Sep, 2008 | Reply
Mēs, ieklājot parketu uz OSB to gan līmējam, gan piestiprinam ar nagliņām. Ūdens bāzes līmi var izmantot maza izmēra dēlīšiem (masīvkoka dēļiem noteikti nevar), bet labāk ir izmantot līmi uz spirta bāzes (arī cena šīm līmēm ir praktiski vienāda). Nagliņas ļaus parketa dēlīti gan nofiksēt, gan, vajadzības gadījumā, nedaudz iztaisnot, samazinot spraugas,eksplotācijā nagliņas neļaus dēlītim izkustēties, bet līme noturēs parketu pie pamatnes.
Grīdasmeistars | 2. Okt, 2008 | Reply
Mēs ieteiktu izmantot uz betona siltajām grīdām “divslāņu” parketu, tam ir vairākas priekšrocības. Ja tomēr vēlaties ieklāt “trīsslāņu” parketu, tad tā pielīmēšana pie pamatnes būtu pareiza izvēle, vienīgi mēs ieteiktu izmantot poliuretāna līmi, ūdens bāzes līme noteikti nederēs.
Grīdasmeistars | 2. Okt, 2008 | Reply
Ļoti jauki būtu redzēt kādu detalizētāku rakstu tieši par koka grīdu apstrādāšānu ar eļļu (piem. lineļļu) nevis lakošanu. Kāda atšķirība/problēmas/plusi abām tenoloģijām…
esuntu | 21. Dec, 2008 | Reply
Mēs ņemsim vērā šo jautājumu un drīzumā ieliksim rakstu par koka grīdas eļļošanu
Grīdasmeistars | 21. Dec, 2008 | Reply
Jautājums- vai uz betona klona līmēts parkets turēsies kvalitatīvi??? Vai nav nepieciešama pamatnes hidroizolācija(2. stāva pārsegumam), lai tas neiesūktos parketā???
aigars | 22. Dec, 2008 | Reply
Mēs parasti neiesakām ieklāt parketu uz betona pamatnes, tomēr, ja to ir paredzēts darīt,mēs ieteiktu izmantot poliuretāna līmi un poliuretāna grunti ar hidroizolācijas īpašībām (piem.-EKOPUR PU-PRIMER).
Grīdasmeistars | 22. Dec, 2008 | Reply
sveicinaati!
esam nolemushhi pasi atjaunot apm 50 gadigu ozolkoka parketu.
esmu slipejis paris reizes gridasdelu gridas, bet nav priekstata kaa tas jadara parketam kaa saakt? Ar kadu smilspapiiru saakt? un kadaa virzienaa to dariit?
parketa klaajums ir sakumaa apm 30 cm gari delisi perpendikulari sienai, tad pa perimetru deelji paraleli sienai vienaa rindaa un tad parejais skujinaa.
veel vai ieteicams lakot ar Synteko “pro 20″ udens bazes laku vai driikst? esmu lasijis ka ozolkoka parketam var palikt zilgani pletji..
paldies jau ieprieks par atbildi..
p.s. 1.griida lotii nelidzena. 2.kadaam veel nianseem japievers uzmaniba
Reinis | 24. Dec, 2008 | Reply
Labdien,
Ja parketa grīda ir ļoti nelīdzena, mēs slīpēšanu uzsāktu ar 36 papīru un veiktu to krusteniski pāri visam parketam. Ār nākamajiem smilšpapīriem slīpēšanu “skujiņas” rakstam mēs parasti veicam pa diognāli, tomēr ideālu rezultātu būs iespējams panākt tikai tad, ja slīpēšanas beigu fāzē izmantosiet tā saucamo “trio” slīpmašīnu.
Synteko lakas ir vienas no labākajām parketa lakām Latvijā, tāpēc nekādām problēmām ar to izmantošanu nevajadzētu rasties. Ar to, ka ozolkoka parketam varētu palikt zilgani pleķi mēs savā darba praksē neesam saskārušies, domāju, ka par to arī Jums nevajadzētu satraukties.
Grīdasmeistars | 2. Jan, 2009 | Reply
Labdien! Vai Jūs,lūdzu,varētu ko sīkāk pastāstīt par*melnās grīdas*montāžu?T.i.ar lagu un OSB materiāliem-laminātam(vai ir kādi citi varianti?).1.stāvs;no betona līdz grīdas segumam apm.15cm. Paldies!
Intars | 14. Jan, 2009 | Reply
Labdien, tuvākajā laikā mēs nopublicēsim rakstu par “melno grīdu” veidiem un to montāžu. Ja Jums šis jautājums ir ļoti aktuāls un steidzīgs, varat sazināties ar mūsu speciālistiem izmantojot e-pastu gridasmeistars@inbox.lv
Grīdasmeistars | 15. Jan, 2009 | Reply
Sveiki, patlaban ir vecā dēļu grīda, virsū domāju likt jaunu segumu vai nu laminātu vai 3slāņu parketu, bet vienā stūrī plānoju iebūvēto skapi. Kā būtu pareizāk, ieklāt jauno grīdas segumu un uz tā būvēt skapi, vai vispirms uzbūvēt skapi un tad apkārt klāt segumu?
Janka | 17. Jan, 2009 | Reply
Labdien, parasti vispirms ieklāj grīdas segumu un pēctam montē skapi vai citas mēbeles. Iebūvējamajiem skapjiem visbiežāk nav pamatnes ( grīdas) tāpēc tā iekšienē būs redzams grīdas segums, tāpat arī no ieklāšanas viedokļa daudz grūtāk ir nobeigt laminātu vai trīsslāņu parketu pie bīdāmām durvīm, nevis tās uzmontēt uz jau esoša grīdas seguma.
Grīdasmeistars | 18. Jan, 2009 | Reply
Labdien! Vai klaajot laminaatu paraleeli logam, buus izteikti redzamas savienojumu vietas (vienmeer tiek ieteikts klaat perpendikulaari logam), shaadi man buutu izdeviigaak ieklaat, jo katra otraa rinda nebuutu jaazaagjee.
Viesturs | 20. Jan, 2009 | Reply
Labdien! Lamināts ir plākšņu materiāls un savienojuma vietas viņam ir redzamas, jo īpaši tajā vietā, kur krīt gaisma no loga (perpendikulāri ieklātam laminātam tās ir nedaudz mazāk pamanāmas), taču mēs, izvēloties ieklāšanas virzienu, parasti izvērtējam kopējo telpas izskatu, nevis attiecību pret logu. Nezāģējot katru otro lamināta rindu Jūs tāpat neietaupīsiet materiālus, jo katrs rindas pēdējā dēļa atgriezums tiek izmantots kā nākamās rindas sākums.
Grīdasmeistars | 20. Jan, 2009 | Reply
Labdien! Ir ieklāts trīsslāņu parkets. Diemžēl netika padomāts par pamatnes līdzenumu, tamdēļ ir vietas kur parkets šūpojas. Vai var šo parketu skrūvēt pie grīdas un virsū klāt piemēram paklāju? Paldies
Armands | 26. Jan, 2009 | Reply
Labdien, teorētiski protams var, taču tas noteikti nebūs labākais risinājums. Pareizāk būtu trīsslāņu parketu demontēt, izlīdzināt pamatni un tad vai nu ieklāt to pašu parketu atpakaļ, vai ieklāt citu grīdas segumu.
Grīdasmeistars | 26. Jan, 2009 | Reply
Labdien,
Skatoties masīvkoka dēļu piedāvājumu internetā ir redzama divejāds rezultāts pie līdzīgiem materiuāliem - blīvs, laminātam līdzīgs vienlaidu klājums, vai arī klājums ar spraudziņām dēļu garenvirzienā. Mani interesē masīvkoka grīdas iegāde, kurai būtu šāds spraugu efekts, sekojoši arī “īstu dēļu” sajūta.
Jautājums ir vai spraugas efekts tiek radīts speciāli vai tās rodās pašas no sevis dēļiem staigājot pēc ieklāšanas? Vai ieklāšanas mmetodika (līmēšana vai citāda fiksēšana) to ietekmē un kas ir īstā metode spraugas efektam?
Paldies!
Mārcis | 15. Feb, 2009 | Reply
Labdien,
Nelielas spraugas starp dēļiem (gropes), tiek izfrēzētas dēļos, to ražošanas procesā. Gropes ne tikai padara grīdu vizuāli skaistāku (tiek izcelta katra dēļu rinda), bet arī dod praktisku labumu-klimatiskā mitruma iedarbībā neizbēgami dēļi nedaudz “staigās” radot nesmukas, nevienmērīgas spraugas, taču pateicoties gropēm tās nebūs redzamas.
Grīdasmeistars | 16. Feb, 2009 | Reply
Labdien!
Mājas bvnieciība ir procesā un esam nonākuši pie grīdu izbūves, uz šo brīdi ir smilsu limenis t.i kadi 40 cm no paredzētās grīdas augstuma.Grīdas segums būs masīvkoka grīdasdēļi. Māja atrodas uz sausas vietas.
Ir jautajums kada ir ieteicamā melnās grīdas sagatavošana?
esmu meklējis variantus bet daudz un dažādi..izlemt nesanāk.
1)variants
piebērt vēl smiltis tad likt putuplastu 10cm, tad betonēt ar betona klonu apm 6 cm.(ieteica tadu veidu kuram piejaukts arī skaidas esot siltāks) un tad pēc jūsu tehnoloģijas montēt dēļu grīdu?
variants nr 2.
piebērt smilti tad apm 20-30cm keramzīta 4-8mm raupjuma ,tad 2 kārtas grīdas reģipsi un uz tā grīdasdēļus.
vai jums ir kāds savādāks jūsu variants.
P.S. vai kā skaņas izolāciju zem dēļiem var likt isoplati 12mm?
Reinis | 27. Feb, 2009 | Reply
Labdien, katras grīdas izbūve ir individuāls proces. 2.variantu Grīdasmeistars Jums uzreiz ieteiktu atmest-jo uz grīdas reģipša nevarēs ieklāt dēļus un šāda grīda noteikti nebūs siltākā. Mēs ieteiktu vai nu izmantot Jūsu pieminēto 1.variantu, vai arī veidot grīdu no lāgām ( uzmūrēt ķieģeļu stabiņus, uz tiem montēt lāgas, bet virsū likt finieri, vai OSB). Šāda varianta grīdu varētu papildus siltināt gan ar keramzītu, gan vati).
Ja Jums grīdas izbūves jautājums vēl joprojām ir aktuāls- varat sazināties ar mums izmantojot e-pastu gridasmeistars@inbox.lv , vai pa telefonu 20252777 un mēs varētu atbraukt pie Jums uz objektu, sniegt konsultāciju par labāko grīdas risinājumu un ja nepieciešams, sastādīt arī tāmi.
Grīdasmeistars | 1. Mar, 2009 | Reply
Labdien,
kā pareizāk izveidot grīdu privātmājas apkures telpā ar malkas/ogļu apkuri? Katls sver ap 500 kg, un ūdens akumulācijas tvertne ap 1000 kg. Šobrīd tur jau ir: blīvs 50 mm neēvelētu dēļu klājs uz koka sijām 22×10 cm solis ap 70 cm, (siju starpas zem dēļu klāja piepildītas ar parox beramo vati, un tur jau ieliktas caurules). Telpas izmērs 2.5m x 2.5m
Telpu plānots flīzēt ar akmens masas flīzēm.
Jautājums: kā pareizāk izveidot pildījumu starp flīzēm un dēļiem? Dēļi nav ideāli līdzeni, un uz viņiem liekot rigipsu, tas ar laiku var iegulties, un flīzes sākt lūzt. Varbūt Jūs varētu kautko papildināt sekojošā risinājumā: uz dēļiem liekam pol. plēvi, tad betonu, armētu ar kaprona sietu (solis 2 mm)(kārtu varu atļauties ap 1-2 cm biezu, varu pievienot arī keramzītu), tad izlīdzinošo masu, tad uz tās līmēju flīzes. Andris
Andris | 11. Mar, 2009 | Reply
Labdien!
Es guļamistabā gribu klāt mīksto segumu. No vecās dēļu grīdas krāsu arī nokasīju, lai nesprakšķ kad lobās nost un atlec:). Vai būs pietiekami, ja uzklāšu dēļiem pa virsu preskartonu un tad mīksto segumu? Nopietnākiem segumiem rocība neļauj. Un vai ir kādi īpaši preskartona ieklāšanas noteikumi, vai kaut kas apakšā tam arī vajadzīgs?
Mareks | 3. Jūn, 2009 | Reply
Labdien!
Ja dēļi ir pietiekami taisni (gludi) un nekustās, tad pietiks arī ar preskartonu, lai gan labākais risinājums būtu uz dēļiem ieklāt spundēto OSB (to stiprinot gan ar līmi, gan skrūvēm) un tad ieklāt mīksto segumu. Tādā gadījumā OSB izveido gludu pamatni un arī nostiprina dēļus. Ja dēļi ir nelīdzeni, tos, pirms uzklāt preskartonu, vajadzētu arī noslīpēt. Ja dēļi ir attīrīti no krāsas, mēs ieteiktu preskartonu pielīmēt ar parketa līmi- tas papildus nostiprinās dēļus un neļaus tiem kustēties, radot grīdas čīkstēšanu.
Grīdasmeistars | 23. Jūn, 2009 | Reply
Labdien,
Gribu uz vecās, krāsotās koka grīdas likt 3 slāņu parketu 14 mm. Ar kādu špakteli varētu izlīdzināt veco grīdu? Vai no špakteles mitruma neiemetīsies vecajā grīdā sēne, vai puve?
Negribu līdzināt ar papildus osb, jo pa daudz augsts sanāks.
Janka | 31. Jūl, 2009 | Reply
Labdien,
Mūsuprāt līdzināt krāsotu koka dēļu grīdu ar kādu špakteli vai pašizlīdzinošo maisījumu nebūtu īsti pareizi. Vislabāk būtu vecos grīdas dēļus noslīpēt. Ja gadījumā tomēr virsū tiek likts osb vai finieris, “melnās grīdas” lielākos lauzienus vienalga vajadzētu vismaz noēvelēt. Ja nelīdzenumi uz dēļiem nav lielāki par 3mm, kā apakšklāju zem trīsslāņu parketa var izmantot “izoplati” ( 7mm biezu), savukārt, ja dēļi tomēr tiek noslīpēti, mēs ieteiktu trīsslāņu parketu līmēt pie pamatnes, nevis ieklāt kā “peldošo” segumu.
Grīdasmeistars | 16. Aug, 2009 | Reply
Paldies!
Janka | 17. Aug, 2009 | Reply
Labdien!
Jautājums šāds: 1.stāvā sagatavota melnā grīda(hidroizolācija, putupolistirols, armējošais siets, betons). Par seguma ieklāšanu domas dalās.
1.viedoklis: pietiek ar pašizlīdzinošā materiāla kārtu, tad virsū var ieklāt laminātu, vairākslāņu parketu, kavrolīnu vai citu materiālu.
2.viedoklis: pašizlīdzinošā kārta nepieciešama tikai zem flīzēm, pārējos gadījumos bez tās var iztikt, toties jāliek lāgas un OSB.
Lūdzu, palīdziet ar padomu - kam īsti jābūt starp betona melno grīdu un dažādiem grīdas seguma veidiem?
Pateicībā, Alens
Alens | 18. Aug, 2009 | Reply
Labdien,
Viss ir atkarīgs no tā, cik līdzens ir ielietajs betons (kāds ir betona kārtas biezums) un cik augstu ir vēlams pacelt grīdas līmeni. Ja betons tiek izlīdzināts ar pašizlīdzinošo maisījumu, uz tā var ieklāt gan flīzes,gan laminātu, gan kavrolīnu. Ja ir doma ieklāt masīvo parketu vai masīvkoka dēļus, tad būtu nepieciešams virsū uzmontēt OSB vai finieri ( vai nu uz lāgām,vai uz betona, bez lāgām).
Grīdasmeistars | 21. Aug, 2009 | Reply
Labdien!
Kā pareizi veikt remontu melnajai grīdai, lai tā nečīkstētu? Melnā grīda ir no lāgām un OSB un uz tās tiks klāts lamināts.
Ina | 23. Aug, 2009 | Reply
Labdien,
Vispirms vajadzētu noskaidrot čīkstēšanas iemeslu, tas var būt dēļ dažādiem faktoriem-OSB slikti turas pie lāgām un kustās, lāgas neturās pie pamatnes u.t.t. Pareizāk būtu nomainīt OSB ( veco OSB noņemt, nostiprināt esošās lāgas un nepieciešamības gadījumā ierīkot papildus lāgas, tad ieklāt jaunu OSB un laminātu). Ja kustas tikai OSB to var meiģināt pieskrūvēt ar papildus skrūvēm, tāpat ir iespējams nostiprināt atsevišķas lāgas nenoņemot OSB ( izurbjot nelielu caurumu un ar lielu skrūvi pieskrūvējot gan OSB, gan lāgu pie esošās pamatnes). Vēl var meiģināt izurbt caurumus OSB plāksnēs ( vietās, kur tās čīkst) un iepūst putas- šāds risinājums gan čīkstoņu noņems uz neilgu laiku.
Grīdasmeistars | 23. Aug, 2009 | Reply
Labdien,
nepieciešams padoms grīdas ieklāšanā viesistabā - pirmais stāvs, betona siltā grīda. Vēlētos klāt trīsslāņu oša vairogparketu. Kā un ar ko stiprināt, cik ilgi pēc stiprināšanas labāk slīpēt, ar ko labāk lakot? Kādu vēl varētu izmantot segumu, lai radītu siltu un mājīgu atmosfēru? (Paklājs neder no praktiskā viedokļa).
Paldies.
Līna | 6. Okt, 2009 | Reply
Labdien!
Kā ir iespējams izlīdzināt klona grīdu virtuvē vecā mājā. Grīda ir mitra, sevišķi vasarā. Nedaudz veidojas pelējums, sevišķi zem un aiz mēbelēm. Vēlams, lai būtu minimāls līdzekļu ieguldījums. Vai pēc izlīdzināšanas drīkst ieklāt linoleju?
Paldies
Violeta | 6. Okt, 2009 | Reply
Labdien,
Mūsuprāt, vislabākais materiāls siltajai grīdaj būtu “divslāņu parkets”, jo tam ir vairākas priekšrocības ( uzbūve, biezums u.t.t.). ja tomēr Jūs izvēlēsieties “trīsslāņu parkeetu”, mēs to ieteiktu ieklāt pielīmējot pie pamatnes ( tiek izmantota speciāla divkomponentu līme). Gan divslāņu, gan trīsslāņu parkets jau būs pilnībā gatavs ( rūpnieciski noslīpēts un nolakots), tātad to atkārtoti vajadzētu slīpēt un pārlakot ne ātrāk, kā pēc 6.-8. gadiem. Vēl kā alternatīvu uz apsildāmās grīdas mēs piedāvātu laminātu.
Grīdasmeistars | 9. Okt, 2009 | Reply
Labdien,
Diemžēl tikai ar izlīdzināšanu Jūs nepasargāsiet grīdu no mitruma un pelējuma, tad būtu nepieciešama grīdas pilnīga nomaiņa, taču tie noteikti nebūs minimāli ieguldījumi. Savukārt linolejs nepasargās grīdu no mitruma vai pelēšanas, bet tikai to pastiprinās.
Grīdasmeistars | 9. Okt, 2009 | Reply
Labdien,
oša vairogparkets, ko domājam likt ir gan jāslīpē, gan jālako - tas nav rūpnieciski jau izdarīts. Vai tādu var likt uz siltās grīdas un kā?
Paldies.
Līna | 12. Okt, 2009 | Reply
Labdien,
Diemžēl neredzot pašu vairogparketu, vai vismaz tā specifikāciju mums ir grūti viennozīmīgi atbildēt. Ja vairogparkets ir gatavots no masīvkoka visā tā biezumā, mēs to neieteiktu ieklāt uz apsildāmās grīdas ( to var darīt, taču ir jāreiķinās ar lielu siltumenerģijas patēriņu un iespējamu parketa deformāciju), turpretī, ja vairogparkets ir ražots no vairākām kārtām (virsējā kārta no’oša, bet vidējā no finiera vai skujukokiem), tad šādu materiālu ieklāt uz apsildāmās grīdas var drošāk. Tāpat šajā gadījumā ir svarīgs parketa biezums ( jo plānāks būs parkets, jo labāka siltumatdeve grīdaj).
Grīdasmeistars | 13. Okt, 2009 | Reply
Labdien,
Precizēju par oša vairogparketu - trīsslāņu,biezums 17 mm, 500 x 500 mm, ražo “Bēnes ozoli”. Kādi būtu ieteikumi tā ieklāšanai uz siltās betona grīdas, lai grīda ilgāk un labāk kalpotu.
Paldies.
Līna | 14. Okt, 2009 | Reply
Labdien,
Šādā gadījumā mēs ieteiktu parketu līmēt pie pamatnes izmantojot elastīgo poliuretāna parketa līmi.
Grīdasmeistars | 20. Okt, 2009 | Reply
Labdien!
Iesakiet lūdzu,kā man labāk uzlikt flīzes uz osb plāksnēm? Kāda grunts un līme būtu labāka šai gadījumā? Runa ir par grīdas segumu.Paldies
Rimants | 29. Okt, 2009 | Reply
Labdien!
Kādus materiālus jūs labāk man ieteiktu,lai uz osb grīdas uzklātu flīzes? Flīzes nepieciešams uzklāt koridora un virtuves zonā.Gribētos zināt,kādu grunti,līmi būtu nepieciešams iegādāties?
Iepriekš pateicos.
Rimants | 29. Okt, 2009 | Reply
Labdien,
Būvmateriālu veikalos ir pieejamas speciālas gruntis ( koka virsmām). Mūsu meistari parasti uz OSB izmanto “Betonkontakt” grunti un “Mira” balto flīžu līmi. Ja ir aizdomas,ka OSB nedaudz kustas/šūpojas, papildus var izmantot armējošo sietu.
Grīdasmeistars | 1. Nov, 2009 | Reply
Vēlētos uzzināt, kāds būtu labākais melnās grīdas risinājums. Dzīvoklis atrodas mūra mājas 1. stāvā, dzīvoklī nav melnā grīda. Ir tikai viena kārta dēļu, kas balstas uz koka sijām, un apakšā uzreiz pagrabs. Esošā grīda ir novecojusi. Kāds būtu labākais risinājums? Ar ko vislabāk būtu siltināt grīdu un kādu koka grīdu labāk izveidot. Paldies!
Armands | 10. Nov, 2009 | Reply
Labdien,
Nav viennozīmīgas atbildes, kādu grīdu izveidot labāk, tas ir jāskatās individuāli. Tieši tāpat ir ar siltināšanu, klasiskais variants būtu lāgas+vate+finieris/OSB un tad grīdas segums.
Grīdasmeistars | 11. Nov, 2009 | Reply
Labdien!
Sadaļā par lamināta kopšanu aprakstīts kā saudzēt un kopt laminātu. Gribu pajautāt, vai laminātu iespējams labot? Ja, bīdot mēbeles, lamināts saskrāpēts un vietām samērā dziļi var teikt izdzītas gropes, vai laminātu iespējams labot. Ja iespējams, tad kādā veidā un ar kādiem materiāliem (vaskiem, špakteļiem vai silikoniem…) ieteicams aizstrādāt virspusē un dziļāk bojātās vietas?
Iepriekš pateicos par padomu.
Edgars | 14. Nov, 2009 | Reply
Labdien,
Vislabāk būtu bojātos lamināta dēļus nomainīt, ja lamināts ir ar “klik” sistēmas savienojumiem. Pat ja nav rezervē atstātu lamināta dēļu un tieši tādu laminātu nav iespējams nopirkt, tad grīdu var demontēt līdz bojājuma vietai, bojātos dēļus pārlikt kādā mazāk redzamā vietā ( zem mēbelēm), bet labos dēļus ieklāt redzamajā vietā. Ja lamināta ir izsists robs, to ir iespējams aizšpaktelēt ( ar speciālu špakteļmasu, kura gan laikam nekur mazumtirdzniecībā nav nopērkama), bet garas švīkas izlabot praktiski nav iespējams.
Grīdasmeistars | 15. Nov, 2009 | Reply
Labdien!
Vēlētos uzzināt, ko darīt, ja zem esošās dēļu grīdas ir sabērts smilts zemes maisījums pamatu biezumā vismaz metru. Vai ir nepieciešams lauzt augšā grīdu bērt kādu keramzītu, lai siltinātu. Vai arī labāk atstāt esošo, un nav nepieciešams papildus siltināt? Jautājums: Vai esošā konstrukcija nodrošina siltinājumu?
Paldies
Armandol | 16. Nov, 2009 | Reply
Labdien,
Jebkurā gadījumā keramzīts vai putaplasts būs krietni labāks siltinājuma materiāls, nekā smiltis.
To, vai esošā konstrukcija nodrošina siltinājumu, domājams, Jūs jūtat aukstajos ziemas mēnešos
Grīdasmeistars | 17. Nov, 2009 | Reply
Esmu uzsacis majas buvniecību. Celtnieki dod visādus padomus. Maja atrodas tada lezena kalna. Pamati virs zemes izbuveti 30cm. Tātad grīda un pirmais stavs sakas no šīs atzīmes. Velos visas gridas no ozolkoka delisiem(tadi man jau sazageti loti daudz) uz betonu bez koka lagam.
Komentāros iesakat parketu nelīmēt uz betona, bet uzlikt mitruma izturīgo finieri un pēc tam pielīmēt. Vai finieris vienkārši jāuzliek uz betona vai arī tas jāpielīmē vai kā citādi jāpiestiprina?
Kā veidot melno grīdu. Cik bieza kārta keramzīta un betona nepieciešams pirmā stāva grīdai (bez pagraba)?. Vai melnajai grīdai var iztikt tikai ar keramzītu un armētu betona kārtu(pamati no ārpuses jau siltināti). Var arī izmantot plēvi, ķuru ieklāj katrā telpā? Cik dziļi to ieklāt.
Alviss Jēkabsons | 22. Nov, 2009 | Reply
Labdien,
Par to, cik biezai būtu jābūt keramzīta un betona kārtai, šādas atbildes parasti sniedz projekts, tas ir atkarīgs no daudziem aspektiem. Teorētiski, ja pamati ir siltināti, ar hidroizolācijas kārtu, keramzītu un armēto betonu vajadzētu pietikt.
Par finiera stiprināšanu pie betona, protams,ka tas būtu vai nu jālīmē, vai jāmontē ar skrūvēm un dībeļiem, labākajā gadījumā izmantot abus.
Grīdasmeistars | 23. Nov, 2009 | Reply
Labdien.Gribu frizētavas telpā ieklāt lamināta segumu.Vai nebūs problēmas rudens,ziemas laikā no mitruma,kas radīsies no ielas apaviem?Vispār kāds būtu risinājums,izņemot flīzes? Paldies!
arnis | 25. Nov, 2009 | Reply
Labdien,
Kā viens no variantiem frizētavai, varētu būt linolejs, taču,ja ir vēlēšanās ieklāt laminātu, tad būtu jāizvēlas tiešām ļoti labas kvalitātes materiāls. Rīgā ir neskaitāmi piemēri lielveikalos, viesnīcās un birojos, kur lamināts vairākus gadus kalpo labi un izskatās kā jauns, taču vēl vairāk ir piemēru, kur uz grīdas ir parādijušies defekti jau pirmajā kalpošanas mēnesī
Grīdasmeistars | 26. Nov, 2009 | Reply
ka aprekinat,cik nepiecesams caurules uz 1kvm siltajam gridam,gazes apkurei
dima | 29. Nov, 2009 | Reply
Vai uz siltās grīdas betona varētu ar poliuretāna līmi līmēt līmēto priedes dēļu grīdu? Ja var, tad cik bieziem vajadzētu būt šādiem līmētiem dēļiem?
Māris | 7. Dec, 2009 | Reply
Labdien,
Mēs gan neieteiktu uz siltās grīdas līmēt šādus dēļus, bet ja tomēr veidot šādu grīdu, tad, jo plānāki būs dēļi,jo labāk. Latvijā gan nav izplatīti plāni grīdas dēļi, taču citās Eiropas valstīs diezgan plaši tiek pielietoti 9mm un 12 mm biezi masīvkoka dēļi, kurus izmanto arī uz apsildāmām grīdām.
Grīdasmeistars | 9. Dec, 2009 | Reply
Gribu privātmājā grīdu ieklāt no OSB 22mm biezumā,vai tā būs izturīga un vai varēšu uz OSB līmēt virsū grīdas flīzes!Paldies
Dainis | 3. Jan, 2010 | Reply
Labdien, 22mm biezs OSB ir pietiekami izturīgs grīdai, Ja ir vēlēšanās ieklāt flīzes uz OSB mēs iesakām divus variantus:
1. Uz OSB uzklāt kārtu ar pašizlīdzinošo masu ( kura paredzēta koka grīdām) un tad ieklāt flīzes.
2. Uz OSB pieskrūvēt grīdas regipsi un tad ieklāt flīzes.
Ja flīzes tiek ieklātas uz OSB “pa taisno”, pastāv diezgan liela varbūtība, ka tās neturēsies un ar laiku atleks.
Grīdasmeistars | 4. Jan, 2010 | Reply
Vai esošo laminātu (peldošais) ir iespējams izmantot kā pamatgrīdu koka dēļu ieklāšanai?
Normunds | 6. Jan, 2010 | Reply
Lamināta grīdu noteikti nevar izmantot kā pamatgrīdu, lamināts obligāti būtu jādemontē pirms dēļu ieklāšanas.
Grīdasmeistars | 7. Jan, 2010 | Reply
Vēlos lauku mājā likt lamināta grīdu.Apakšā ir betons uz kura presētais kartons.Vienā istabā preskartons ir labs,otrā viļņains,iespējams no mitruma.Vai to vajadzētu ņemt nost vai var atstāt un laminātu likt virsū?Ar domu,ka būtu siltāka grīda.Un kādu apakšklājumu labāk izmantot laminātam šajā gadījumā?Paldies.
Una | 25. Jan, 2010 | Reply
Lasīju,ka lamināts mēdzot būt 5mm,7mm,bet nekad 6mm.Bet veikalos piedāvā 6mm laminātu.Tādā gadījumā,kas tas ir un kāda ir atšķirība šiem mm?Vai tas kaut kā atucaucas uz kvalitāti vai kalpošanu?Paldies.
Una | 25. Jan, 2010 | Reply
Labdien Una,
Vispirms par preskartonu, ja tas ir viļnains, tad to jebkurā gadījumā vajadzētu ņemt nost. Apakšklāja izvēle ir atkarīga no tā, cik līdzena ie betona grīda, ja ne īpaši līdzena, mēs ieteiktu izmantot “Izoplati”, tā arī ļoti labi darbojas, kā siltuma izolācija. Ja grīda ir līdzena, var izmantot arī “korķi”. Ja tas ir pirmais stāvs un ir iespējams, ka grīdai piekļūst mitrums, tad noteikti, zem apakšklāja vajadzētu ieklāt plēvi.
Par lamināta biezumiem, mēs ieteiktu izvēlēties vismaz 7mm biezu. No lamināta biezuma ir atkarīga tā stabilitāte un noturība pret deformācijām, tači biezums noteikti nav galvenais, ir daudz citu lietu, kurām vajadzētu pievērst uzmanību, pirms iegādāties vienu vai otru laminātu.
Grīdasmeistars | 27. Jan, 2010 | Reply
Vai var lakot 3slāņu parketu ar baltas eļļas pārklājumu? Ar kādu laku? Paldies.
Maija | 28. Jan, 2010 | Reply
Labdien,
Ja Jūs vēlaties trīsslāņu parketu pāreļļot vai pārlakot, tas vispirms ir jānoslīpē.
Grīdasmeistars | 29. Jan, 2010 | Reply
Ar ko divslāņu parkets ir labāks par trīsslāņu uz siltās betona grīdas?
Vai zem šāda parketa jāliek kāds kartons?
Ja betons vēl mazliet jālīdzina, vai tomēr lētāk nebūs pielīmēt līmēto priedes dēļu grīdu (~2 cm biezu), kuru pēc tam var pieslīpēt un nolakot?
Māris | 6. Feb, 2010 | Reply
Galvenā divslāņu parketa priekšrocība uz apsildāmām grīdām ir tā uzbūve un biezums- 10 mm, kas nodrošina labāku siltuma atdevi. 2 cm biezi priedes dēļi noteikti tik labi nelaidīs cauri siltumu. Arī izmaksas ir diezgan nosacīts jēdziens, divslāņu parkets ir pilnībā gatavs ( rūpnieciski noslīpēts un nolakoys), tas ir tikai jāpielīmē, savukārt dēļi vēl būs jāslīpē un jālako, kas rada papildus izmaksas. Arī dēļu ieklāšana uz betona ir krietni sarežģītāka par parketu.
Grīdasmeistars | 7. Feb, 2010 | Reply
Labdien.
Situācija sekojoša, ir nodoms mainīt esošo grīdas segumu dzīvokļa dzīvojamajā istabā. Melnā grīda ieklāta uz betona pamta un sastāv no koka lāgām, un neēvelētiem dēļiem virs kura bij uzklāts linolejs. Ir doma noņemt esošo linoleju un uz koka dēļiem klēt OSB, un pēc tam ieklāt laminātu. Jautājums cik biezam būtu jābūt OSB, ar ko OSB stiprināt uz esošās dēļu grīdas, un kā iespējams noteikt ieklājamā lamināta stiprību.
Didzis | 7. Feb, 2010 | Reply
Piebilde iepriekšējam jautājumam. Kādu izvēlēties materiālu kas paredzēts pirms lamināta ieklāšanas klāt uz virsmas? Šis materiāls tiek tirgots dažādos biezumos.
Didzis | 7. Feb, 2010 | Reply
Labdien,
Ja dēļi ir ļoti nelīdzeni, mēs ieteiktu vispirms tis vietām noēvelēt, tad ar skrūvēm vēlreiz pievilkt pie lāgām ( visticamāk, ka laika gaitā tie ir izkustējušies un vietām kustas, radot grīdas čīkstoņu). Ja dēļi ir pietiekami biezi ( nekustas un nečīkst), tad pietiktu ar 10-12 mm biezu OSB, vienīgi mēs ieteiktu izvēlēties spundētās OSB plāksnes, kuras stiprināt ar skrūvēm. Ja tomēr dēļi nedaudz kustas, papildus, OSB var stiprināt ar līmi (Ekopur KP 11) un skrūvēm, šādā gadījumā var sasniegt ideālu rezultātu un ļoti stabilu un izturīgu grīdu.
Par laminātu- iedalījums pēc klasēm ( 31, 32 u.t.t.) jau ir novecojis, jo , kā jau esam stāstījuši, klases saviem ražojumiem piešķir paši ražotāji, tāpēc nereti ir sastopami ļoti apšaubāmas kvalitātes lamināti ar apšaubāmām nodiluma izturības klasēm. Galvenais kritērijs lamināta izvēlē mūsuprāt ir ražotāja reputācija, nevajadzētu iegādāties nepazīstamu ražotāju laminātu, vai tādu, kas ir iepakots baltās pakās. Tāpat jāņem vērā, ka bez virsējā pārklājuma, laminātam ļoti svarīgi ie savienojumi ( daudziem ražotājiem tie ir ļoti plāni, vai arī ārkārtīgi nepraktiski) un vidējās kārtas ( HDF ) kvalitāte. Viens no labākajiem lamināta savienojumiem neapšaubāmi ir “uniclick”, bet viens no labākajiem laminātiem mūsuprāt ir Quick-step.
Grīdasmeistars | 9. Feb, 2010 | Reply
Mūsu amatnieks domā, ka gan līme, gan divslāņu parkets varētu slikti reaģēt uz lielām siltās grīdas temp. svārstībām, jo mūsu prombūtnes laikā temp. būs tikai mazliet plusos, bet dzīvojot daudz augstāka temp. Tādēļ viņš iesaka likt trīsslāņu peldošo variantu uz gofrēta kartona. Vai viņam taisnība?
Māris | 12. Feb, 2010 | Reply
Neatkarīgi no izvēlētā materiāla ( divslāņu vai trīsslāņu parkets vai lamināts), straujas temperatūras maiņas nelabvēlīgi ietekmēs jebkuru no šiem grīdas segumiem. Ja Jūsu prombūtnes laikā ir neliels temperatūras režīms, tad to nebūtu vēlams palielināt strauji, vairāk par 2, 3 grādiem dienā. Ja tiek ieklāts trīsslāņu parkets, arī to uz apsildāmās grīdas mēs iesakām līmēt pie pamatnes, nevis ieklāt kā peldošo. Piemēra pēc Jūs varat nolikt uz grīdas vienu trīsslāņu parketa dēli un ieslēgt uz dažām dienām apkuri, dēlis noteikti savērpsies ( dēļa gali pacelsies uz augšu) apmēram tas pats notiks ar grīdu, ja parketu ieklās kā “peldošo”. Taču divslāņu parketa galvenā priekšrocība ir tā biezums ( 10 mm- apakšā 6 mm finieris un 4 mm cēlkoka kārta), lielākās temperatūras svārstības uzņem finieris, taču viņš daudz mazāk uz tām reaģē nekā koks. Trīsslāņu parketa vidējā kārta pārsvarā ir no koka ( priede vai bērzs) un arī tā biezums ir 15 mm, kas kopumā mazina siltumatdevi.
Grīdasmeistars | 14. Feb, 2010 | Reply
Labdien!
Man ir jautājums par Marmoleum click. Vai šo linoleju var klāt uz apsildāmām grīdām (vai korķa kārta netraucē siltumvadībai)? Vai šīs “flīzes” ir jālīmē pie grīdas. Kā veido savienojuma vietas, lai neuzkrājās netīrumi? Vai ir kādi ierobežojumi iegādāties šo segumu nelielos daudzumos?
Paldies jau iepriekš par atbildi
Irēna | 15. Feb, 2010 | Reply
Labdien,
Marmoleum click var ieklāt uz apsildāmām grīdām, siltuma vadāmība šim materiālam ir diezgan laba ( aptuveni tāda pati,kā laminātam). Marmoleum tiek ieklāts kā “peldošais” segums, bet savienojumu vietas ir ļoti precīzas ( atkal ļoti līdzīgi laminātam), tāpēc tajās netīrumi noteikti neuzkrāsies. Daudzumam, kuru var iegādāties uz pasūtījuma būtu jābūt vismaz 10 m2 .
Grīdasmeistars | 27. Feb, 2010 | Reply
Labdien,
Man stāv priekšā grīdas remints ar pilnīgu melnās grīdas demontēšanu.
Dzīvolis atrodas 5 stāvā, starpstāvu pārsegums - betona paneļi. Starpība starp betona paneļiem un grīdas virsmu ir aptuveni 30-35cm. Zem grīdas seguma ir paslēpti būvgruži un sacietējušā betona kaudzes. Pēc būtības veidojot melno grīdu būtu nepieciešams veidot no kieģeliem stabiņus uz kuriem montēt melnās grīdas lāgas. Vai jums bija pieredze izmantot stabiņu vietā regulējamās pēdas (līdzīgas pacelto grīdu konstrukcijas elementiem)lai izvairītos no nepieciešamības mūrēt stabinus un regulēt lāgu augstumu ar starplikām?
Pēc maniem novērojumiem mūrēšana un regulēšana ar starplikām parasa lieli pacietību, precizitāti un laiku, javas pilnīgais saciecietiešanas laiks, cik es saprotu, ir 28 dienas. Un pat tad nav grantijas ka melnā grīda ne šuposies un ne čīkstēs.
Vai Latvijā tiek izmantota šada tehnoloģija?
Ja tiek izmantota tad, kur varētu iegādāties tādas pēdas?
Paldies jau iepriekš par atbildi!
Aleksandrs | 28. Feb, 2010 | Reply
Labdien,
Melnās grīdas ierīkošana ar regulējamām pēdām parasti tiek izmantota industriālos objektos. Šis veids ir salīdzinoši dārgs un atmaksājas tad, ja zem melnās grīdas ir jāierīko daudz komunikāciju ( trubas, vadi u.t.t.). Dzīvoklī, ja ir nepieciešams grīdu pacelt par 30-35 cm, pareizāk būtu izmantot dubulto lāgojumu. Stabiņu mūrēšana parasti tiek praktizēta privātmāju pirmajos stāvos, tad nereti grīdas līmenis ir jāpaceļ pat līdz 1m.
Grīdasmeistars | 1. Mar, 2010 | Reply
Labdien!
Vēlamies atjaunot veco dēļu grīdu viesistabā uz kuras ir bieza krāsas kārta,kā mums pareizāk rīkoties ja mēs vēlamies vienkārši dabīgi lakota koka efektu.Platība ir liela.
Paldies!
Laura | 22. Mar, 2010 | Reply
Labdien,
Vienīgais veids, kā atjaunot krāsotu dēļu grīdu, ir to noslīpēt, taču jāņem vērā, ka tas ir diezgan sarežģīts, grūts un dārgs pasākums. No pieredzes varam apgalvot, ka ar rezultātu pēc šādas dēļu slīpēšanas cilvēki ir apmierināti reti. Vispirms jau parasti paši dēļi nav nemaz tik labi un skaisti, lai tie būtu paredzēti lakošanai, otra lieta, ka šķirbas starp dēļiem parasti ir pilnas ar krāsu vai špakteli un tās iztīrīt ir ļoti grūti un trešā lieta, ka parasti šādi dēļi ir pie grīdas nagloti no augšas, tātad paliek diezgan nesmukas naglu vietas,
Ņemot vērā visu augstāk minēto, mēs ieteiktu vispirms novērtēt dēļu kvalitāti un tikai tad uzsākt to atjaunošanas darbus, iespējams, ka jauna ozolkoka, vai oša dēļu grīda šobrīd izmaksās tikai nedaudz dārgāk, par atjaunotu, vecu priedes vai egles dēļu grīdu.
Grīdasmeistars | 23. Mar, 2010 | Reply
Laba diena, velejos uzzinat pamatotu variantu… privatmaja,dzivojama istaba, skaiduplate uz lagam + preskartons (krasots) vajag pacelt lidz koridora limenim 4cm, ta tad laminats+izolacija apm.12mm, atliek apm. 25mm ko labak likt? kas labak elpo? siltumizolacija un cena protams. ar cienu, paldies jau ieprieks.
Andis | 26. Mar, 2010 | Reply
Labdien,
Diemžēl pacelt grīdas līmeni par 3 cm tikai ar izolācijas materiāliem nez vai izdosies, tāpēc, mūsuprāt, pareizākais risinājums būtu to nedarīt, tātad, atstāt līmeņu starpību starp dzīvojamo istabu un koridori. Ja tomēr ir nepiesiešams vienāds grīdas līmenis, tad kādu no grīdām ( vai nu istabā, vai koridorā nāksies demontēt). Izlīdzināt 3 cm augstumu ar pašizlīdzinošajiem maisījumiem ( uz koka pamatnes) arī nebūs īsti prātīgi.
Grīdasmeistars | 27. Mar, 2010 | Reply
Sveiki! Vecā centra ēkā 5.stāvā dzīvoklī ar koka sijām ir gadu gaitā vietām ielikusies grīda, materiāls koka dēļi. Ir doma likt pa virsu laminātu, taču gribētu ieliekumu mazināt pirms tam klājot OSB vai finieri. Ko likt zem OSB vai finiera, lai izlīdzinātu ieliekumus, vai var samest kartonus? Un OSB vai finieris, kas labāks?
Kārlis | 4. Apr, 2010 | Reply
Labdien,
Ja sijas ir ieliekušās, diezgan grūti būs grīdu iztaisnot ar osb, taču teorētiski to var meiģināt darīt, viens veids ir aizpildīt nelīdzenumus ar preskartonu ( ņem dažādu biezumu preskartonu un ieklāj zem osb vai finiera vairākās kārtās, līdz ir panākts vajadzīgais līmenis ). Otrs veidz ir izlīdzināt esošo grīdu ar smiltīm ( ieklāj plēvi, tad ber virsū sausas smiltis, tās izlīdzina pēc līmeņa un klāj virsū osb vai finieri ). Taču šie risinājumi nebūs ilglaicīgi, jo visticamāk, palielinoties slodzej ( osb+lamināts) sijas turpinās ieliekties.
Grīdasmeistars | 12. Apr, 2010 | Reply
Labdien!
Vēlējos uzzināt, pareizo risinājumu…. Veicu dēļa grīdas nomaiņu. Dzīvoklis atrodas 1.stāvā, bez pagraba. Zem dēlēm paliek 7-10cm brīvas vietas līdz pamatnei, kur ir sabērts smilts, izdedži, pelni vismaz 1,5m dziļumā(veca māja 100gadi)… Vai papildus siltināšanai, šo brīvo vietu var aizbērt ar keramzītu vai ievietot vati? Vai netiks pārtraukta ventilēšanās un nesāks pūt dēles(bez šīs brīvās vietas)? Kāds būtu pareizākais risinājums? Nēsam vēl šaj dzīvoklī ziemas apstākļos uzturējušies, tādēl baida vai vecais variants ir pietiekami siltumdrošs. Varbūt pietiek ar to kas jau ir?
Armands | 19. Apr, 2010 | Reply
Labdien,
Ja izdedžu kārta tiešām ir 1,5m bieza, tad no siltuma viedokļa ar to noteikti pietiks. Vispareizāk būtu nedaudz patīrīt virsējo kārtu ( aptuveni 20 cm ) un sabērt virsū keramzītu ( atstājot līdz grīdas dēļiem 3-5 cm lielu spraugu ventilācijai ). Tādā veidā veidosies aptuveni 25 cm bieza, jauna siltumizolācijas kārta no keramzīta.
Grīdasmeistars | 24. Apr, 2010 | Reply
Sveiki!
Kādas naglas vajadzētu izmantot 45mm bieziem, spundētiem egles grīdas dēļiem? Naglu paredzēts sist ārējās spundes stūrī (tētītī), 45 grādu lenķī. Kāds būtu optimālais dēļu mitrums dzīvojamai telpai?
Kur šīs naglas varētu iegādāties?
Andis | 29. Apr, 2010 | Reply
Sveiki!
Vēlos uzzināt kādu Jūs risinājumu ieteiktu 1.stava grīdai bez pamata? Iepriekš esošās dēles un brusas satrūdējušas gar mājas ārējo sienas perimetru(80cm) nepilnu četru gadu pēc ieprīekšējās nomaiņas.
Mājai saprotu to ka ir arī bojāta hidroizolācīja, tādēl radās varianti…
1. izurbt pamatos caurumus, lai notiktu vēdīnāšanās un ierīkotu- izveidotu sekojošu grīdas sastāvu- vate 100, brusas,dēles un lamināts taču nezinu vai tas arī nesatrūdēs, tik ātri?
2.sabert 10cm biezu keramzīta kārtu, stiegrotu betonu 5cm un tad laminātu, taču nezinu vai grīda nebūs auksta? un tās izbūve nebūs darbietilpīga?
Vēlos uzzināt kādu risinājumu izvēlēties grīdas izbūvei! kurš būs piemērotākais risinājums, jo dzīvoju “hruščov” tipa dzīvokli?
ugis | 11. Mai, 2010 | Reply
Labdien,
Mūsuprāt ērtākais ( ātrākais, lētākais un arī drošākais ) veids būs otrs, proti betona grīda. Ja satraucaties par to,ka grīda būs auksta, keramzīta vietā var izmantot zilo putoplastu. Papildus gan vajadzētu apstrādāt ar hidroizolācijas mastiku ēkas ārējās sienas daļu.
Diemžēl variantā ar koka brusēm un vati Jūs nevarēsiet nodrošināt grīdas ventilāciju ( vates dēļ ), tāpēc, ja tomēr izvēlēsieties variantu ar koka grīdu, mēs ieteiktu vates vietā lietot keramzītu.
Grīdasmeistars | 16. Mai, 2010 | Reply
Labdien.
Vēlos uzzināt ko Jūs ieteiktu par grīdu šādu pīrģu:
Daudzīvokļu māja , dzelsbetona pārsegumam virsū uzlikt fibrolītu(sakarā ka vajag visu pacelt virs 100mm) trīsslāņu biezumā 100mm,(sakarā ka ir palicis pāri no sienas siltināšas)un uz tā uzlikt virsū parasto rēģibsi un tad pie tā pielīmēt vienu kārtu grīdas rēģibsi un tad pielīmēt grīdas flīzes? Vienīgi tas viss ir izdarīts un ir šaubas par to ka savienojuma vietas grīdas rēģibsis liecas un diezvai pat elastīgā flīžu līme to kustību izturēs, vai ir vērts likt virsū vēl vienu kārtu grīdas rēģibsi?? lai saflīzējot flīzes nelec nost??, jo pa vidu grīdas rēģibsim uzkāpjot tas ļoti minimāli ieliecas, bet uz šuves tas ieliecas liekas pat līdz 7mm tas uz acs??? Kā lai tiek ar šo problēmu galā??Būšu ļoti pateicīgs par izsmeļošu atbildi. Ar cieņu Oskars.
oskars | 23. Mai, 2010 | Reply
Labdien,
Nu protams šāds grīdas “pīrāgs” ir nedaudz nepareizs un mēs ļoti apšaubam, ka vēl viena kārta regipša dos vēlamo rezultātu. Ja grīda tiešām ieliecas līdz 7mm, uz tās noteikti nevar ieklāt pat linoleju ( par flīzēm vispār nevar būt ne runas, neviena līme neizturēs šādu kustību ). Mēs ieteiktu atteikties no domas par flīzēm, atrast risinājumu, kā nostiprināt grīdu un tad ieklāt kādu no peldošajiem grīdas segumiem.
Grīdasmeistars | 24. Mai, 2010 | Reply
Labdien
vēlētos uzzināt Jūsu viedokli sekojošā problēmā. divstāvu ķieģeļu māja otrā stāva grīda veidota no brusām 17×30cm ar laidumu 4,5m. brusas ir ik pēc 1,1m. starpstāvs pildīts ar smiltīm un izdedžiem. līmeņojot uzliku šķērsām laktas7×12cm un virsū vēl šķērsām laktas5×10cm(horizontāli 10cm)un saplāksni 15mm. visu kopā saskrūvējot. vēlos likt parketu vai ozola dēļus, bet grīda viegli šūpojas malā noliktais skapis nedaudz vibrē. kā novērst lai grīda nešūpotos, vai ieklājot ozola dēļus vai parketu tas izzudīs. vēlos atjaunot arī otru istabu, bet vai tas neatkārtosies. ko un kā pareizāk darīt. Iepriekš pateicos.
Guntis | 9. Jūn, 2010 | Reply
Labdien,
Parkets vai dēļi noteikti mazinās grīdas šūpošanos, bet par to, vai tā izzudīs pilnībā, mūs nedaudz māc šaubas. Katrā ziņā visdrīzāk grīdas šūpošanās iemesls ir pārāk plāns OSB ( mēs saviem klientiem iesakām izmantot grīdai vismaz 22mm biezu OSB )
Grīdasmeistars | 13. Jūn, 2010 | Reply
Labdien!Ceļam nelielu mājiņu, kur esam izbūvējuši apsildāmās grīdas, kam jau ir uzliets betons - jādomā par grīdas segumu. Ko Jūs kā speciālisti ieteiktu viesistabai un virtuvei, lai būtu gan skaisti, gan praktiski, gan maciņam draudzīgi, jo, kā sapratīsiet, nauda jaunbūvei kūst ļoti ātri.
Jau iepriekš - paldies par atbildi.
Aija
Aija | 25. Jūn, 2010 | Reply
Labdien,
Šādā gadījumā mūsuprāt vispiemērotākais būs lamināts ( gan cenas, gan kvalitātes ziņā ), tāpat ar laminātu ir iespējams izveidot dažādus dizainus- parketa, dēļu vai flīžu rakstus un tam piemīt gan ļoti laba nodilumizturība, gan arī labas siltuma vadāmības īpašības .
Grīdasmeistars | 30. Jūn, 2010 | Reply
Labdien,
Ir pienācis laiks veikt grīdas remontu, kā lai to izdara vieglāk un pareizāk? Dzīvoklis lietuviešu projekta paneļmājas 2 stāvā, paneļi ļoti nelīdzeni, uz tiem krusteniski izvietoti dēļi 40 un 50 mm biezi, virsū skaidu plate un uz tās preskartons. Ir doma likt laminātu. Vai mēģināt līmeņot esošās lāgas, uz tām liekot spundēto OSB, vai arī bērt keramzītu un uz tā 2 kārtas grīdas reģipsi, vai kā savādāk? Un vai 18 mm OSB būs pietiekami biezs? Kopējais grīdas biezums varētu būt apmēram 12 cm. Paldies.
Andris | 1. Jūl, 2010 | Reply
Labdien,
Mūsuprāt izmantot vecās lāgas ( ja tās ir labā stāvoklī un nav bojātas ) būtu vispareizāk, jo tās noteikti ir pilnībā sausas, tātad vairs nevar savērpties vai kā savādāk deformēties. Ja ir paredzēts ieklāt laminātu, var izmantot arī parasto OSB, tikai tā biezumam būtu jābūt 22 mm. Grīdas regipsis mūsuprāt nav tas labākais grīdas materiāls, tāpēc mēs to īpaši neieteiktu izmantot, vēl jo vairāk tāpēc, ka keramzīts + regipsis izmaksās dārgāk, nekā izmantot vecās lāgas un jaunu OSB.
Grīdasmeistars | 2. Jūl, 2010 | Reply
Sveicinati!
Limesu austrieshu razojuma parketu uz estrich gridas bet isti nesaprotu vai ir vajadzigas savilces, ja vajag tad apmeram cik rindas vajag savilkt! (Parketa izm. 1200*200*30 mm)
renars | 5. Jūl, 2010 | Reply
Sveiki,
No to, vai ir jeb nav vajadzīgas savilces Jūs redzēsiet sākot ieklāšanu
Bet ja nopietni, tad, ja parketa izmēri ir uzrakstīti pareizi, nez vai būs iespējams ko savilkt, jo 3 cm biezs parketa dēlīts noteikti nepadosies savilcējiem.
Grīdasmeistars | 5. Jūl, 2010 | Reply
Labdien!
Cik ir normāls kalpošanas laiks laminātam?
Dzīvoklī lamināta grīda ir 7 gadus, koridorā no mitruma tā ir “sabriedusi” - vajadzētu mainīt. Domājam, uz ko lai maina. Ja ieliksim labas kvalitātes laminātu un ieliksim to pareizi, vai varam cerēt, ka tas kalpos ilgāk?
Vineta | 6. Jūl, 2010 | Reply
Labdien,
Labas kvalitātes lamināts noteikti nokalpos daudz ilgāk un arī pēc 10 vai 15 gadiem izskatīsies nevainojami. Piebriedušas šuves, spraugas savienojuma vietās un nodilusi virsējā kārta, tās ir raksturīgas īpašības lētiem un nekvalitatīviem laminātiem. Lai gan, nereti, cena nav noteicošais, lielāka uzmanība būtu jāpievērš tam, kas ir lamināta ražotājs.
Grīdasmeistars | 7. Jūl, 2010 | Reply
kā preizi ierīktot ozolkoka parketu ja dēļu garums ir 1.8 m,2.0m 2.1m,2.2m,2.3m un platums 18 cm? vai visas šuves var dabūt vienādas?
aivis | 12. Aug, 2010 | Reply
Sveiki! Jautājums par melnajām grīdām.
Varbūt nianse sīka, bet tomēr:
Ko ir labāk izmantot grīdas pamatkārtas ieklāšanai uz koka sijām: OSB plāksnes, vai finieri? T.i. kāda starpība starp šiem materiāliem?
Un kādi ir plusi vai, iespējams, mīnusi, ja klāj dubultā finieri vai OSB, bet plānāku 15mm, vai tomēr pareizāk būtu ieklāt uzreiz 25mm vienā kārtā.
Peteris | 19. Aug, 2010 | Reply
Labdien,
Šajā gadījumā būtu svarīgi zināt, kādu materiālu liksiet uz grīdas, ja tas būs parkets, vai linolejs, labāk būtu izmantot finieri, ja lamināts, tad pilnīgi pietiks ar OSB. Būtībā jau galvenā atšķirība starp finieri un OSB ir materiālu uzbūve, viens tiek ražots no koka plāksnēm, otrs no skaidām, taču, cenu atšķirības ziņā noteikti būs pievilcīgāks OSB.
Parasti, dubulto klājumu izmanto uz betona pamatnēm, vai, gadījumos, ja lāgas ir ne visai labi ieklātas, tāpēc, pareizāk būtu likt vienu kārtu.
Grīdasmeistars | 20. Aug, 2010 | Reply
Sveicināti!
Ieklāja meistari laminātu dzīvoklī pa diognāli(pagājušovasar)-pirkts K-Rautā.Shopavasar dzīvokļa vidū-parādījās vairāki burbuļi.Likām smagumus-neoalīdz.Izskatās-pārsprāgs šuves. Citi saka -no karstās vasaras. Tie paši puiši lika blakus dzīvoklim- citu laminātu un ne pa diognāli- tur viss kārtībā. Nezinu ko iesākt ar pumpām.
Ieva | 24. Aug, 2010 | Reply
Labdien,
Ja lamināts ir izveidojis pumpu istabas vidū, tātad, noteikti, viņš kautkur ir atdūries pret sienu. Jūsu gadījumā vajadzētu noņemt grīdlīstes, atrast viietu vai vietas, kur lamināts ir atdūries pret sienu un tās apzāģēt, tad lamināts nogulsies atpakaļ un pumpa izzudīs.
Nedomājam, ka pie vainas būs karstā vasara
Grīdasmeistars | 26. Aug, 2010 | Reply
Sveiks,
Lasīju Jūsu rakstus un vienā rakstā esat minējis, ka uzlikāt Izoplati 7mm biezumā ar tādu piebildi, ka maksimālā ko iespējams… Kā to saprast, tas ka tajā laikā max. biezums šadām plātnēm bija 7mm vai arī 7mm ir vispār max. biezums peldošajām grīdām? Jautāju, jo pašam ir 1930.g. celta māja un 1.stāvā ir laba koka grīda saglabājusies, bet gribas tagad ielikt laminātu un it kā teorētiski gribētos arī nosiltināt. Tāpēc gribētu uz esošas dēļu grīdas uzlikt Izoplati 12mm vai pat 2×12mm un tad likt linoleju un virtuvē flīzes. bet vai grīda nebūs parāk mīsksta un vai vispār var likt 24mm biezu Izoplati un vai no ta kada jēga būs attiecībā uz siltuma zudumiem???
(materiāls, ko gribu likt saucas - ISOPLLAT Siltinājuma plātne 12×1200x2700). vai šī vispār ir paredzēta grīdām. Ja šis variants neder varbūt varat īsi ieteikt ko labāku kā nosiltināt grīdu, neizjaucot veco (dargs prieks) un nepaceļot grīdu pa 150mm uzliekot jaunas lagas un siltumizolaciju un OSB).
Sandis | 3. Sep, 2010 | Reply
Labdien,
Grīdas siltināšana un apakšklājs zem lamināta, tās ir divas dažādas lietas- apakšklājs vairāk darbojas kā skaņas izolācija, tāpēc, 7mm biezā Izoplate ir maksimums, ko mēs ieteiktu lietot. Protams, var ieklāt šādu Izoplati arī trīs kārtās, taču labuma no tā nebūs. Grīdas siltināšana, tas vienmēr ir individuāli skatāms jautājums, efektīgākajs risinājums ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Jūsu gadījumā, svarīgi būtu zināt, kas atrodas zem dēļiem, iespējams, ka viens no risinājumiem varētu būt keramzīts zem esošās dēļu grīdas.
Grīdasmeistars | 5. Sep, 2010 | Reply
ok, tad izoplate kā siltinājums atkrīt, bet kas tad paliek, tiešam tikai divi varianti: vai nu uzlaust visu gridu un apakšā ielikt vati siltinājumam vai arī jāpaceļ (t.i. jauna grīda un koka lāgām) visa grīda pa 150-200mm. vai tiešam nav cita varianta, kur varētu uzlikt kaut ko uz esošās koka grīdas līdz 50mm un butu nosiltināta grīda?
Sandis | 7. Sep, 2010 | Reply